Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jurģa Liepnieka pērn iznākušais kriminālromāns «Mans nabaga pirāts» Latvijā ātri vien kļuva par bestselleru. Grāmatas panākumus pamanīja arī balvas «Kilograms kultūra» žūrija un izvirzīja to ziemas balsojumam kategorijā Literatūra. Tomēr viņam neveicās, un finālā iekļuva Ievas Strukas grāmata «Par skaisto un aplamo dzīvi» – monogrāfija par Anšlavu Eglīti. Liepnieks tam nespēj noticēt. Viņš piesauc arī to, ka vietnē, kur lasītāji dalās ar atsauksmēm, par viņa grāmatu ir ievērojami vairāk viedokļu.
«Ikviens sociologs vai statistiķis jums paskaidros: ja notiek septiņas popularitātes aptaujas un sešās no tām ir viens rezultāts, bet vienā ir radikāli pretējs rezultāts, tad šādam statistiskam fenomenam var būt tikai divi izskaidrojumi. Pirmais – šajā vienā aptaujā ar ļoti atšķirīgo rezultātu piedalījies ārkārtīgi specifisks aptaujāto loks un tātad arī ļoti mazs. Otrs – visa šī aptauja ir krāpšana un manipulācija. Rezultāti ir izzīsti no pirksta. Cita izskaidrojuma nav,» spriež Liepnieks. «Ja ticam sabiedrisko mediju publicētajiem auditorijas rādītājiem, tad auditorija ir pietiekami liela. Attiecīgi var izdarīt tikai vienu secinājumu:
sabiedrisko mediju kultūras raidījumu redakcija vienkārši krāpjas,» uzskata rakstnieks.
«Balsojuma caurspīdīgumu nevaram pārbaudīt, jo balvas rīkotāji nepublicē aptaujas datus. Nekad neuzzināsim, cik cilvēku tajā piedalījušies – desmit vai tūkstoši.»
Jautāts, kādēļ gan «Kilograms kultūras» rīkotāji šādi varētu izrīkoties, Liepnieks žurnālam «Privātā Dzīve» atbild: «Nav ne jausmas! Var tikai minēt. Strukas kundzes grāmatu, kuras kvalitāti nekādā gadījumā neapšaubu, gandrīz neviens nav lasījis. Salīdzinājumā ar «pirāta» rādītājiem tās pārdošanas rādītāji ir mikroskopiski. Tāpēc, lai cik šī grāmata būtu vērtīga, tā nav populāra. Negribu sev baigi sist uz pleca, bet mēs visi zinām, kura bija,» norāda Liepnieks.
Viņš uzsver – nepārdzīvo, ka netiks pie zeltītas statuetes atsvara formā. «Manī nav nekāda rūgtuma. Es vispār par to neceltu nekādu jezgu, ja šīs balvas rīkotāji nebūtu sabiedriskie mediji. Ir šokējoši, ka par nodokļu maksātāju naudu var atļauties šādu bezkaunību. Un, ja viņi atļaujas šādi rīkoties, tas neattiecas tikai uz mani. Vienīgi es neklusēju par tādām lietām, atklāti paužu sašutumu. Nevajag melot! Un visus negodīgos darbiniekus, kas organizē šādas aptaujas, vajag atlaist no darba. Tāds ir mans ieteikums,» strikts ir Liepnieks.
Balvas «Kilograms kultūras» žūrijas priekšsēdētāja Ieva Rozentāle žurnālam «Privātā Dzīve» skaidrojusi: «Liepnieka kungs, protams, ir pārliecināts par sava viedokļa pareizību, jo radītājs vienmēr aizstāv savu darbu. Tomēr jāņem vērā dažādi apstākļi, kas veido šo balsojumu. To ietekmē daudzas aptaujas. Pirmkārt, no žūrijas izvirzītā saraksta tālāk tiek darbi, par kuriem iestājas aktīvā kultūras patērētāju daļa. Var gadīties, ka kaut ko ir izlasījuši simtiem tūkstošu cilvēku, bet, ja viņi nenobalso, tad neviens nevar to nofiksēt.
Balsojumu ietekmē arī sezona, kad tas notiek, sociālie tīkli un darba pieejamība auditorijai. Zināma priekšrocība ir tiem, kas izdoti attiecīgās sezonas sākumā, jo tad vairāk publikas paspēj to izlasīt. Tāpēc neapgalvojam, ka šis ir pasaulē objektīvākais vērtējums par kādu mākslas darbu.
Pārmetumi, ka esam uzskrūvējuši balsis, ir nepamatoti. Tas ir neiespējami.
Turklāt žūrija atbildīgi izturas pret darbu. Vienmēr lūdzam tehniskajam dienestam pārbaudīt, vai nav mākslīgi ģenerētas balsis. Ja tādas ir – un šajā balsojumā nebija –, tās netiek ņemtas vērā. Balsojums ir caurspīdīgs un objektīvs. Kāpēc nepublicējam balsotāju skaitu? Tieši šo dažādo faktoru dēļ, jo balsojums nav salīdzināms. Nevēlamies, lai mākslas darbu autori salīdzinātu, piemēram, pavasara un rudens balsojuma ciparus. Kad sākās karš Ukrainā, cilvēkiem mazāk interesēja «kilograma» balvas. Savukārt, kad pirmais šoks noplaka, rudenī balsotāju aktivitāte pieauga. Nevēlamies, lai cilvēki domātu, ka konkrēto darbu lasījuši tik, cik ir nobalsojuši. Tā nav.
Īsti neizprotu Liepnieka sašutumu. Viņa romāns tika izvirzīts ziemas balsojumā. Tālākais vairs nav mūsu ietekmē. Cerēt, ka citu domas vienmēr sakritīs ar jūsējām, ir neprātīgi un naivi. Pasaule ir daudzveidīga un dažāda. Nevajag brīnīties, ka cilvēki izdara citas izvēles.»
Citas interesantas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
