Valdības atbalstītās izmaiņas paredz, ka no nākamā gada uz četru gadu periodu pensiju 1. līmenim novirzīs 15% un 2. līmenim – 5%. Pašlaik 1. līmenim tiek novirzīti 14% un 2. līmenim – 6%. Virspusēji skatoties, var šķist, ka nekas būtiski nemainās, jo kopumā abos pensiju līmeņos tāpat tiks iemaksāti 20%. Tomēr tas nav tik vienkārši, un šīs izmaiņas slēpj sevī nopietnus zemūdens akmeņus.
Kā skaidro Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, pensiju 1. un 2. līmenis ir fundamentāli atšķirīgi: «Mēs iemaksājam naudu 1. līmenī un ceram, ka, aizejot pensijā, tur tā būs. Taču faktiski 1. līmenī mēs iemaksājam naudu, ko izlieto šodien, – šajā līmenī iemaksātā nauda ieiet-iziet, ieiet-iziet. Šīs naudas reāli nav, jo to nekavējoties izmaksā pensionāriem – nauda pensiju 1. līmenī neuzkrājas! Savukārt pensiju 2. līmenī mēs naudu iemaksājam, un nauda tur ir – tas ir mūsu privātais uzkrājums. Šādu sistēmu izmanto daudzas valstis, lai ar piespiedu mehānismu nodrošinātu to, ka cilvēks dzīves laikā savā kontā kaut ko tomēr sakrāj.
Mēs katrs iemaksājam naudu 2. līmenī, tā nonāk pie pensiju pārvaldnieka un tālāk tiek ieguldīta finanšu tirgos. Nauda ir mūsu privātajā pensiju kontā, mūsu pensiju plānā un visus 20 vai 30, vai cik gadus tur dzīvo, un tad mums to atdod atpakaļ. Ticamākais, pa gadiem naudas daudzums būs pieaudzis, jo finanšu tirgi strādā ar vidēji 8% pieaugumu gadā – datus katrs var redzēt portāla manapensija.lv sadaļā 2. pensiju līmenis Aktuālie dati. Tur var redzēt, ka daži plāni ir nopelnījuši pat padsmit un 20%, lai gan ir gadi, kad plāni strādā sliktāk, tomēr parasti tie pelna. Tāpēc 2. līmenī iemaksātā nauda visu laiku akumulējas – ja šogad iemaksāju 100 eiro, tad nākamajā gadā tie jau būs 110 eiro – iemaksas visu laiku aug, un šo naudu neviens neaiztiek, tā atrodas katra individuālajā kontā.
Ja cilvēks, nesasniedzot pensijas vecumu, dodas mūžībā, šo naudu var mantot tuvinieki, ja cilvēks tādu izvēli ir izdarījis. Šis apliecina, ka atšķirībā no 1. līmeņa naudas, pensiju 2. līmeņa nauda ir reāla. Ar izmaiņām sanāk tā, ka reāla nauda, kas visu laiku pieaug, tiek pārlikta uz pensiju 1. līmeni, kur tā, godīgi sakot, vienkārši tiek iztērēta. Šobrīd, ja pareizi atceros, pieci strādājošie uztur vienu pensionāru, bet, demogrāfiskajai situācijai pasliktinoties – un tas jau būs jūtams 10 gadu laikā, bet 20–30 gadu laikā situācija mainīsies pavisam –, viens strādājošais uzturēs vienu senioru. Redzot demogrāfiskās situācijas drūmās prognozes, nozares ekspertiem ir bažas, ka pensiju 1. līmeņa iespējas pēc gadiem būs ļoti limitētas. Un, jo mazāk cilvēki piespiedu kārtā iemaksās savā privātajā pensiju uzkrājumā, jo mazāk naudas viņiem reāli var garantēt. Nākotnes pensionāriem naudas būs mazāk, un tā ir realitāte. Otrs scenārijs – valstij vajadzēs iztrūkstošo kompensēt no valsts budžeta, un tajā brīdī tas izmaksās daudz dārgāk. Valdība sola, ka nauda visiem būs, bet realitātē nav skaidrs, no kurienes tā radīsies. Tā ir pensiju 1. un 2. līmeņa lielā atšķirība un problēma ar teorētisko un reālo naudu.»
Vai valdība blefo?
Pamatojot lēmumu samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, Labklājības ministrija norāda, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā. Tad sanāk, ka viņi vienkārši blefo?
«Jā, tā varētu teikt. Viņi šobrīd var apsolīt jebko, jo pēc tam tā nebūs šīs valdības problēma, jo tas uz viņiem neattieksies.
Ar šo lēmumu viņi šobrīd dabū budžetā vairāk naudas, ar ko viņi var operēt, bet neesmu dzirdējusi tiešām nevienu nozares speciālistu, kurš teiktu, ka šī ir laba ideja. Tikai pretējo, tikai ļoti kritiskus un vēl kritiskākus viedokļus. Tiem, kas redz situāciju kopumā, ir ļoti lielas bažas par to, ko pensiju 1. līmenis varēs vispār nodrošināt. Cik mūsu bērni reāli varēs samaksāt, ja vienam strādājošajam būs jāuztur viens seniors, jo skaidrs, ka tam ir kaut kāds limits. Jebkurā gadījumā, ja cilvēkam nebūs individuālā uzkrājuma pensiju 2. vai 3. līmenī vai citā veidā, ko viņam izmaksāt, kaut kādu iztiku pensionāram jau nodrošinās, bet tas, ticamākais, notiks uz valsts sloga rēķina. Ir ļoti daudz jautājumu un pamatotas bažas par to, kā tas notiks. Valdība sola, ka 1. līmeņa nauda būs un to izmaksās pensijās, bet ekonomisti neredz, ka šo solījumu varētu izpildīt, jo šī nauda visu laiku tiek tērēta,» uzsver Aija Brikše.
Banku skeptiķi
Pensiju 2. līmeņa pārvaldītāji pamatā ir bankas, un netrūkst skeptiķu, kas saka, ka arī bankas var bankrotēt un nākotnes pensionāri visus savus uzkrājumus var pazaudēt. Latvijas Bankas eksperte skaidro, ka tā tas īsti nevar notikt: «Bankām pensiju 2. līmenī iemaksātā nauda jātur nošķirti no savas naudas, šo naudu uzrauga Latvijas Banka jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas stingri uzrauga pensiju līmeņa iemaksas. Bankas šo naudu nevar izlietot citām vajadzībām, izsniegt kredītos vai kā citādi, tā ir nošķirta un ieguldīta finanšu tirgos. Ja vien nenokrītas finanšu tirgi, kas ir maz ticams, problēmām būt nevajadzētu.
Labā ziņa ir tā, ka katram ir iespēja izvēlēties gan pārvaldītāju, kam viņš vairāk uzticas, gan ieguldījumu plānu.
Tie ir riskantāki un mazāk riskanti, bet iespējas ir gana plašas. Reizēm joprojām bankām pārmet augstās komisijas maksas, bet Latvijas Banka tās monitorē, un tās pēdējos gados ir ļoti samazinājušās. Otrs. Līdz šim bija tā – ja cilvēks pats neizvēlas savu pensiju 2. līmeņa plānu, viņu automātiski ierotē kādā plānā, kad viņš uzsāk darba gaitas. Bija noteikts, ka cilvēks ierotē konservatīvajos plānos, kas ir mazāk svārstīgi, bet neko daudz arī nepelna. Tagad likums ir mainīts, un cilvēks automātiski ierotē pelnošākajos un riskantākajos plānos. Kad līdz pensijai ir palikuši daži vai desmit gadi, izveidojies lielāks uzkrājums, tajā brīdī cilvēks automātiski pāriet uz stabilajiem, bet nepelnošajiem plāniem. Viņš vairs nevar atļauties riskēt, jo viņam šo naudu pārskatāmā periodā vajadzēs izņemt. Tie, kam līdz pensijai palicis 15–20 gadu, vēl var diezgan droši dzīvot riskantos plānos ar augsto peļņu. Sistēma ir salabota, un šīs izmaiņas ir veiktas tieši sadarbībā ar Labklājības ministriju.»
Ietekmēs nākotnes pensionārus
Tos, kam pensijā jādodas nākamajā gadā, jaunās izmaiņas pensiju līmeņos faktiski neskars. Tos, kam pensija pienāks pēc pieciem gadiem, izmaiņas ietekmēs vairāk, bet arī mazāk – tas atkarīgs no ienākumiem.
«Visvairāk no šīm izmaiņām cietīs jauni cilvēki, kuriem tagad ir 20–40 gadu un kuriem šobrīd vajadzētu veikt lielas iemaksas, lai ilgā termiņā būtu labs kapitāla pieaugums, kas ietekmētu gala rezultātu.
Kā izmaiņas ietekmēs cilvēku, kam šobrīd ir 55 gadi un līdz pensijai atlicis desmit gadu? Izmaiņas, protams, ietekmēs viņa pensiju 2. līmeni un summu, kādu viņš saņems. Un tā būs ar mīnus zīmi. Ja runājam par 10–15 gadu periodu, tad ietekme tiešām būs jūtama. Lielo algu saņēmējiem tas būs vēl sliktāk, mazo algu saņēmējiem – mazāk, bet ir daudz ietekmējošo faktoru. Taču šīs izmaiņas nav kritiskas tiem, kam pensijā jādodas tuvākajos piecos gados, bet slikti tiem, kam līdz pensijai atlicis ilgāks laiks,» skaidro Aija Brikše.
Pret šīm izmaiņām kategoriski iestājas arī Latvijas Pensionāru federācija un rekordīsā laikā portālā Manabalss savākti iedzīvotāju paraksti par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu nesamazināšanu. Šī ir visstraujāk parakstītā iniciatīva Manabalss 13 gadu pastāvēšanas laikā. Arī bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka 77% Latvijas iedzīvotāju ir pret šo valdības ieceri. Taču, par spīti plašajiem iebildumiem, valdošā koalīcija aizvien aizstāv plānotās izmaiņas, norādot, ka piedāvātā iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Šīs izmaiņas, vērtējot nākamā gada budžetu, būs jāapstiprina arī Saeimai.
Izmaiņas pensiju līmeņos plānotas uz četriem gadiem – no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Ko šajā laikā savā labā varam darīt paši?
Aija Brikše: «Saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām cilvēks saņems dažus desmitus eiro vairāk, un tad šo naudu var ieguldīt pensiju 3. līmenī – tas ir tas, ko pats var darīt. Tie, kas māk, var iegādāties akcijas, ieguldīt nekustamajā īpašumā un darīt, ko prot. Problēma paliek ar mazāk izglītotajiem un aizsargātajiem cilvēkiem, kas, ticamākais, to nedarīs un palaidīs garām šo iespēju. Tādējādi var veidoties lielāka sociālā plaisa, un tas nav nekas labs.»
Ņem vērā!
Nākamajā gadā palielināsies kapitāla pieauguma nodoklis, tāpēc tiem, kas plāno nākamajā gadā izņemt savu pensiju 3. līmeņa uzkrājumu, labāk to darīt šogad. Izņemot savu 3. līmeņa uzkrājumu šogad, cilvēks no nopelnītā nodokļos samaksā 20%, bet pēc jaunās nodokļu reformas, tie būs jau 25,5% jeb ceturtā daļa, ko no nopelnītā nāksies atdot atpakaļ valstij. Tāpēc, ja ir iespēja un ja jāizšķiras, vai uzkrājumu izņemt šogad vai nākamgad, labāk to darīt šogad.