Šonedēļ, 3. septembrī tapa zināms Satiksmes ministrijas jaunais, optimizētais tehniskais risinājums dzelzceļa savienojumam no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai. Ministrijas ziņojumā teikts, ka, iespējams, sākotnējā fāzē ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī, multimodālā pasažieru stacijā «Daugavkrasti».
Satiksmes ministrijas teiktais satraucis vairākus rīdziniekus, kas ir noraizējušies par Rīgas centra tagadējo izskatu – ja ātrvilcieni pirmajā fāzē nepienāks Rīgas stacijā, tad, kas notiks ar jaunuzceltajām Rail Baltica būvēm, tiltu pār Daugavu un pašu staciju?
Darīs visu, lai tiltus un stacijas pabeigtu
«Satiksmes ministrijas mērķis ir strādāt, lai visas Rail Baltica vajadzībām uzceltās būves tiktu pabeigtas un vēlāk izmantotas. Jautājums šajā brīdī ir, cik ātros tempos ir iespējams virzīties uz priekšu? Arī, ja runājam par dzelzceļa tiltu, kurš ir sākuma stadijā – finansējums pirmajai kārtai ir piešķirts, bet otrajai – nav.
Varbūt uz kādu laika periodu paliek un gaida nākamo iespēju logu,»
portālam Santa.lv atzīst Rail Baltica pārstāve Linda Pastare.
Viņa stāsta, ka patlaban Satiksmes ministrija strādā pie alternatīviem piedāvājumiem, lai tomēr panāktu Rīgas centra savienojumu ar lidostu «Rīga». «Vai stacijas turpinās būvēt? Agrāk vai vēlāk – jā! Tās turpina būvēt arī šobrīd. Satiksmes ministrija vēl lemj par finanšu pārdali nākamajām kārtām, kurām Eiropas komisija vēl nebija piešķīrusi līdzekļus. Viņu traktējumā tās ir neattiecināmās izmaksas. Ir daļa, ko Eiropas komisija ir segusi , piemēram, piešķīruši finansējumu pamattrasei, bet nav iedevuši tālākajām kārtām stacijām,» sacīja Pastare.
Iesākumā – tikai savienojums ar Rīgas staciju
«Lai nebūtu pārpratumu – joprojām atbalstām un uz valdību prioritāri virzīsim scenāriju, kur Rīga būtu savienota jau pirmajā Rail Baltica ieviešanas kārtā. Rīgu caurbraucošas pamatlīnijas izveide jau pirmajā kārtā ir tehniski un finansiāli mazticama, tomēr mūsu rekomendācija būs vismaz vienu no stacijām savienot jau pirmajā kārtā,» medijiem trešdien, 4. septembrī, paudis satiksmes ministrs Kaspars Briškens, piebilstot, ka runa ir par, vai nu Rīgas lidostas savienošanu no rietumiem, veidojot Misa-Rīgas lidosta savienojumu, vai arī Rīgas Centrālās stacijas savienošanu no austrumiem, veidojot Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija savienojumu.
«Jebkādas interpretācijas par to, ka SM atsakās no Rīgas savienošanas jau pirmajā kārtā ir faktoloģiski nekorektas,» sacīja satiksmes ministrs. Vienlaikus viņš atzīmē, ka ministrija labi apzinās pašreizējo rocību un garantēti pieejamo finansējumu, taču abas Rīgas starptautiskās stacijas nedrīkst atstāt puspabeigtas.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.