• Kas nosaka elektroauto sniedzamību – vieni var aizbraukt tālāk nekā citi

    Auto
    Auto Latvija
    Auto Latvija
    6. novembris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Publicitātes foto
    Lai gan daudzi jauno auto pircēji varētu atļauties pārsēsties elektromobilī, viņi tomēr to nedara, bažījoties, ka ar vienu uzlādi nevarēs nobraukt tik tālu, cik vajadzēs, un gaida mašīnas ar lielāku akumulatoru. Bet vai nobraukuma diapazons patiešām ir atkarīgs tikai no akumulatora kapacitātes?

    Atšķirīgi akumulatori, tāds pats nobraukums

    Jauno elektroauto nobraukums ar pilnu uzlādi kļūst aizvien lielāks un nu jau spēj konkurēt ar iekšdedzes mašīnām. Ir modeļi, kas atbilstoši WLTP testiem spēj veikt 500, 600 un pat 700 km.

    Taču ražotāju deklarētie rādītāji ir panākti labvēlīgos apstākļos, kas reālajā dzīvē drīzāk ir retums. Tāpēc tie, kas vēlas objektīvus datus par reālu ikdienas ekspluatāciju, informāciju par faktisko attālumu meklē citos avotos, piemēram, dažādos testos vai populārajā interneta vietnē ev-database.org.

    Ņemsim trīs piemērus – viena ražotāja dažāda izmēra modeļus – un paraudzīsimies, cik tālu tie tiek. Ģimenes krosovers Kia e-Niro saskaņā ar ev-database.org datiem ar vienu uzlādi var nobraukt aptuveni 385 km. Jaudīgā ar visu riteņu piedziņu aprīkotā sportiskā krosovera EV6 nobraukums ir aptuveni 400 km. Paredzams, ka drīzumā gaidāmā septiņvietīgā pilnpiedziņas Kia EV9 sniedzamība būs savi 420 km. Autonomijas atšķirības ir pavisam nelielas.

    Bet kā ir, ja paskatās uz šo mašīnu akumulatoriem: e-Niro tā ietilpība ir 64,8 kWh, EV6 ir aprīkots ar 74 kWh, savukārt EV9 var lepoties ar 95 kWh akumulatoru. Šai parametrā starpība ir liela, bet nobraukums būtiski neatšķiras. Kāpēc tā?

    Nozīme ir ne tikai kapacitātei

    Izrādās, elektriskajiem auto efektivitāte ir tikpat svarīga kā akumulatora ietilpība, un galvenais klupšanas akmens te ir gaisa pretestība un svars. Pirmajā elektroauto vilnī pārsvarā bija SUV un krosoveri, taču tagad tirgū pakāpeniski ienāk modeļi ar tradicionāliem virsbūves tipiem.

    «Ražotāji cenšas radīt ekonomiskākas mašīnas ar labāku aerodinamiku. Labs piemērs šiem centieniem ir Hyundai Ioniq 6, Mercedes-Benz EQS un EQE. Tomēr ar plūdenu siluetu vien nav gana. Piemēram, EQS ir uzstādīts liels akumulators, kas var dot ievērojamu sniedzamību, taču divarpus tonnu pašmasas dēļ veiktspēja kopumā pasliktinās. Ir jāatrod optimāls līdzsvars starp salona ietilpību, dinamiku, aerodinamiku un pašmasu,» stāsta žurnāla Profi Latvija redaktors un Gada auto žūrijas tiesnesis Guntars Pulss.

    Tāpat katram modelim ir savas izstrādes prioritātes, un tās nosaka spēkratu īpašības. «Teorētiski EQS varētu padarīt vieglāku un ekonomiskāku, bet Mercedes klienti vēlas dinamisku mašīnu, un tai nedrīkst būt mazs nobraukums, tāpēc – vismaz pagaidām – nākas samierināties ar masīvu akumulatoru. Produktu plānotāji un inženieri to akceptē un vienkārši iegulda papildu darbu gaitas īpašībās un vadāmībā. Un otrādi – nevar gaidīt, ka mazs, viegls, salīdzinoši pieejams auto, kas ir efektīvs pilsētā, tāds pats būs arī tālos braucienos, jo ātruma uzturēšanai uz šosejas vajag daudz enerģijas,» skaidro Guntars.

    Labāka veiktspēja ar lielāku akumulatoru?

    Mercedes-Benz EQS tik tiešām var veikt lielus attālumus. Pēc ražotāja datiem, tā sniedzamība ir virs 700 km. EV-database 600 km prognoze ir pieticīgāka, taču arī tā apliecina tālbraukšanas spējas, it īpaši garajās distancēs, kur pilnībā izpaužas aerodinamiskā efektivitāte.

    Samaksa par akumulatoru ar 108 kWh kapacitāti ir 2,6 tonnu pašmasa. Lai ar tik smagu mašīnu bieži uzņemtu ātrumu, nepieciešams daudz enerģijas, un praksē panākt patēriņu 21 kWh uz 100 km būs problemātiski. Paaugstinoties patēriņam, sniedzamība neizbēgami sarūk.

    Salīdzinājumam – minētais Kia e-Niro ir gandrīz par 1000 kilogramiem vieglāks. Pēc EV-database datiem, mērenos laikapstākļos pilsētā uz 100 km tas var patērēt mazāk nekā 12 kWh. Līdz ar to abu sniedzamība varētu izrādīties ja ne vienāda, tad diezgan līdzīga.

    Kuram nāksies ilgāk gaidīt stacijā?

    Vēl viens svarīgs kritērijs, braucot ar elektroauto, ir uzlādes ātrums. Mercedes-Benz maksimālā uzlādes jauda ir 207 kW, bet Kia e-Niro – 80 kW. Pat ņemot vērā, ka dienvidkorejiešu krosovera akumulators ir ievērojami mazāks, atšķirība laikā, ātrajā stacijā lādējot no 10 līdz 80 procentiem, ir tikai 13 minūtes. Kia gadījumā uzlādei vajag 41 minūti, savukārt Mercedes – 28 minūtes.

    Kia EV6 ar 800 V sistēmu varētu dēvēt par ātrās uzlādes čempionu: tas spēj pieņemt 233 kW jaudu. Tas nozīmē, ka tā 74 kWh akumulatoru no 10 līdz 80 procentiem var piepildīt vien 16 minūtēs.

    «Ātro uzlādi gan nevajadzētu izmantot pārlieku bieži, jo tā var saīsināt akumulatora mūžu. Vispareizāk būtu to izmantot tālos braucienos, savukārt ikdienā pildīties bez steigas – gan mājās, gan darbā, gan parastajās stacijās,» uzsver Guntars Pulss.

    Lēnajās stacijās mašīnām ar mazāku akumulatoru arī ir savas priekšrocības. Maiņstrāvas uzlādes standarts ir 11 kW (tiesa, daži modeļi spēj pieņemt arī 22 kW, bet ir arī tādi, kas tikai 7,4 kW). Abu iepriekš salīdzināto modeļu gadījumā iebūvētais maiņstrāvas lādētājs pieņem 11 kW, tāpēc līdz noteiktam līmenim, piemēram, 50%, Kia akumulators uzpildīsies ātrāk.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē