Kas jāņem vērā, dodoties ciemos uz cietumu

Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas pārziņā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi.

Latvijā ir vairāku veidu cietumi ar atšķirīgiem soda izpildes režīmiem: izmeklēšanas cietums vai nodaļa, slēgtais cietums, daļēji slēgtais cietums, atklātais cietums un audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem.

Drošības noteikumi cietumā nav birokrātiska iegriba, tie paredzēti pašu apmeklētāju drošībai!

Citi lasa

Santa.lv

Spēlmaņu nakts

Aktrise Ilze Vazdika: Līdz mammiņas un papiņa mūža galam nodzīvoju kopā ar viņiem

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Kādēļ ir svarīgi nodrošināt ieslodzīto saikni ar ģimeni un tuviniekiem?

38% aptaujāto ieslodzīto un bijušo ieslodzīto atzīst, ka savas pagātnes dēļ jutušies diskriminēti. Iemesli, kuru dēļ kāds nonāk cietumā, ir dažādi un ne vienmēr saistīti ar smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Brīvības atņemšanas sodu tiesa piemēro uz noteiktu laiku, un pēc tā izciešanas cilvēks atgriežas brīvībā. Pētījumi liecina, ka viens no svarīgākajiem atbalsta veidiem, lai pēc cietumā pavadītā laika veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā un spētu izvairīties no atkārtotas likumpārkāpumu veikšanas, ir saiknes uzturēšana ar ģimeni un tuviniekiem ieslodzījuma laikā.

Ieslodzītie: kas ir kas?

• Apcietinātie. Ieslodzītie, kuriem kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, bet vēl notiek izmeklēšana un nav stājies spēkā tiesas spriedums.
• Notiesātie. Ieslodzītie, kuriem tiesa piemērojusi brīvības atņemšanas sodu. Jūnija sākumā ieslodzījuma vietās atradās 3463 ieslodzītie, no tiem apcietināti bija 984 un notiesāti – 2479. Ieslodzīto vidū bija 225 sievietes.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes pērn veiktais pētījums liecina, ka 62,6% Latvijas iedzīvotāju personīgi pazīst vai ir kontaktējušies ar cilvēkiem, kas atrodas vai ir bijuši cietumā.

Uz cietumu – satikties

Ieslodzījuma vietās pastāv divu veidu tikšanās iespējas klātienē. Ir īslaicīgās satikšanās – tās atļauts izmantot gan apcietinātajiem, gan notiesātajiem. Un ir ilglaicīgās satikšanās, kas paredzētas tikai notiesātajiem. Satikšanos skaits un ilgums dažādiem soda izpildes režīmiem ir atšķirīgs. Pats svarīgākais, kas būtu jāatceras: ikviena tikšanās plānojama laikus.

Satikt notiesāto

Tikšanās kārtība ir noteikta Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Ministru kabineta noteikumos «Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi». Satikšanās iniciators ir pats notiesātais, bez viņa piekrišanas tā nav iespējama. Cietuma administrācija piedalās apmeklējumu plānošanā. Ieslodzītajam jāraksta iesniegums cietuma priekšniekam, un katra mēneša sākumā tiek sagatavots satikšanās grafiks nākamajam mēnesim. Notiesātais var ar šo grafiku iepazīties un paziņot par iespējamo satikšanos tuviniekiem.

Notiesātajiem nav atļauts satikties ar apcietinātajiem un cilvēkiem, kas izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.

Īslaicīgās tikšanās laikā notiesātais cilvēks var satikties ar saviem radiniekiem un citiem cilvēkiem no vienas līdz divām stundām bez cietuma pārstāvja klātbūtnes. Izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var tikt pieņemts pamatots lēmums par tikšanās norisi cietuma pārstāvja klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ, kriminālprocesa interešu dēļ vai to lūdz pats apmeklētājs.

Savukārt ilglaicīgās satikšanās laiks ir no sešām līdz 48 stundām, un tā paredzēta, lai veicinātu radniecisko un ģimenisko saišu saglabāšanu, kamēr cilvēks atrodas nebrīvē. Tās laikā notiesātajam atļauts būt kopā ar radiniekiem: vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu šāda ilgstoša satikšanās var tikt atļauta arī ar cilvēku, ar kuru līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ir bijusi kopīga saimniecība vai kopīgs bērns.

Gan ilglaicīgās, gan īslaicīgās tikšanās laikā kopā ar notiesāto vienlaikus var uzturēties divi pilngadīgi un divi nepilngadīgi cilvēki.

Ilglaicīgās satikšanās nav atļautas notiesātajiem, kas ārstējas Latvijas Cietumu slimnīcā. Smagi slimajiem notiesātajiem var atļaut īslaicīgas satikšanās. Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgās satikšanās vietā var nodrošināt iespēju sazināties ar radiniekiem vai citiem cilvēkiem ar videozvana palīdzību.

Satikt apcietināto

Apcietināto satikšanās kārtību nosaka Apcietinājumā turēšanas kārtības likums un Ministru kabineta noteikumi «Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi». Līdzīgi kā notiesātajiem, arī šajā gadījumā satikšanās iniciators ir apcietinātais.

Satikšanās atļauju dod cietuma priekšnieks, pamatojoties uz apcietinātā iesniegumu un ievērojot izmeklēšanas tiesneša noteiktos sazināšanās un satikšanās ierobežojumus. Iesniegums ar lūgumu atļaut satikšanos iesniedzams vismaz 10 darbdienas pirms plānotās satikšanās. 

Apcietinātajiem ir tiesības uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citiem cilvēkiem ne retāk kā reizi mēnesī.

Izmeklēšanas cietuma priekšnieks var atļaut satikšanos ar cilvēku, kurš nav apcietinātā radinieks, laulātais vai ar kuru apcietinātajam nav bijusi kopīga saimniecība vai nav kopīga bērna, ja šāda satikšanās veicina sociāli lietderīgu kontaktu saglabāšanu un ja apcietināto ilgstoši neviens neapmeklē. Vienmēr tiek izvērtēts, vai šāda tikšanās neapdraud sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu.

Satikšanās notiek bez cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnes, bet ar vizuālu kontroli, kas var notikt, arī izmantojot inženiertehniskos līdzekļus.

Izņēmuma gadījumā, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu vai kriminālprocesa interešu dēļ vai to lūdz apmeklētājs vai apcietinātais, cietuma priekšnieks, izvērtējot katru individuālu situāciju, var pieņemt pamatotu lēmumu par satikšanās norisi izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē vai fiziska norobežojuma apstākļos.

Ejot uz satikšanos

Ejot ciemos uz cietumu norunātajā laikā, ieteicams ierasties vismaz stundu iepriekš. Ieejot cietumā, notiek drošības pārbaude. Ja apmeklētāju plūsma ir liela, var gadīties, ka jāuzgaida rindā.

Apmeklētājam līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam – pasei vai identifikācijas kartei, kā arī dokumentiem, kas apliecina radniecību ar notiesāto. Pirms satikšanās cietuma personāls apmeklētāju brīdina par aizliegumu nodot mantas, izstrādājumus un vielas, kas cietumos ir aizliegtas, kā arī iepazīstina ar iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Tiks uzdots jautājums par to, vai apmeklētājam līdzi nav aizliegtie priekšmeti. Tāpat satikšanās laikā aizliegts nodot notiesātajam vai apmeklētājam dokumentus, piezīmes, shēmas, rasējumus, vēstules un pierakstus.

Nav iespējams nosaukt visas mantas un vielas, ko nav atļauts ienest, bet galvenais, kas jāsaprot: cietumā nedrīkst ienest narkotikas, alkoholu, mobilos telefonus, SIM kartes, zibatmiņas un citu veidu informācijas nesējus.

Pirms ilglaicīgās satikšanās ciemiņu pārbauda – apskata gan mantas, gan apģērbu. Apmeklētājiem ir jābūt gataviem apskatei un pārmeklēšanai likumā noteiktajā kārtībā kā pirms satikšanās, tā pēc tās.

Pastiprināta ciemiņa apskate un pārmeklēšana notiek tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas vai informācija par aizliegto priekšmetu klātbūtni. Ieslodzījuma vietās strikti ievēro noteikumus, ka sievieti pārmeklē sieviete, bet vīrieti – vīrietis.

Ja pie apmeklētāja apskates laikā atrod priekšmetus vai vielas, par kuru ienešanu ieslodzījuma vietā paredzēta administratīvā atbildība vai kriminālatbildība, apmeklētāju aiztur un nodod Valsts policijai.

Tiesa gan, savas tiesības ir arī apmeklētājam. Viņš var no apskates un pārmeklēšanas atteikties, bet jāņem vērā, ka tad tikšanās netiek atļauta.

Var ņemt visu mājīgai noskaņai

Ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētāji drīkst ienest tādus priekšmetus un pārtikas produktus, kurus notiesātajiem atļauts glabāt, bet kurus nedrīkst iznest no satikšanās telpas. Proti: dodoties uz ilglaicīgo ciemošanos, drīkst ņemt līdzi visu, kas vajadzīgs mājīgas noskaņas radīšanai, – traukus, drēbes, apavus, personīgās higiēnas priekšmetus, kancelejas piederumus, arī grāmatas (izņemot literatūru par cīņas sporta veidiem, ieročiem, pornogrāfiju), mācību burtnīcas un grāmatas, fotogrāfijas ietvarā un vēstules, tabakas izstrādājumus, gāzes šķiltavas un sērkociņus, kā arī pārtiku.

To, kas ienests satikšanās telpā, notiesātais pēc tam sev līdzi nedrīkstēs ņemt.

Tā kā pirms tikšanās un arī pēc tās pārmeklē arī notiesāto, viņš uz ilglaicīgās satikšanās telpu līdzi drīkst ņemt tikai higiēnas un smēķēšanas piederumus.

Ilglaicīgās satikšanās notiek speciālā telpā, kur ir gan istaba, gan virtuve, gan labierīcības. Ja cietuma personālam radīsies pamatotas aizdomas par kādu prettiesisku rīcību, kontrole tomēr notiks.

Ilglaicīgās satikšanās laikā notiesātais ierastajās cietuma ikdienas aktivitātēs neiesaistās: viņš tiek atbrīvots no pasākumiem, kas saistīti ar darbu vai izglītību, bet paliek kopā ar saviem apmeklētājiem, lai var veltīt visu uzmanību tikai viņiem.

lglaicīgā un īslaicīgā satikšanās var tikt pārtraukta priekšlaikus, ja tiek pārkāpti iekšējās kārtības noteikumi, piemēram, ir troksnis, atklājas alkohola lietošana, tiek nodoti aizliegti priekšmeti vai tiek pārkāpti citi ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības noteikumi.

Šobrīd Latvijā darbojas deviņas ieslodzījuma vietas jeb cietumi.

• Galvaspilsētā atrodas divi cietumi: Rīgas Centrālcietums un Iļģuciema cietums – vienīgais sieviešu cietums Latvijā;
• Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem;
• Daugavgrīvas cietums Daugavpilī;
• Jēkabpils cietums;
• Jelgavas cietums;
• Liepājas cietums;
• Olaines cietums (Latvijas Cietumu slimnīca);
• Valmieras cietums.