“Pašlaik ir tas brīdis, kad notiek pielāgošanās. Tas šķiet bailīgs brīdis, jo nezinām, kas būs, bet es esmu pārliecināts, ka viss norimsies. Tas, kas mums ir jāatceras – šie kara apstākļi, šie nav ikdienas apstākļi,” norāda premjers, salīdzinot pašreizējos situāciju ar pandēmijas laiku, kad visā pasaulē mira miljoniem cilvēku un bija nepieciešams veikt izmaiņas.
Lai arī karš nenotiek Latvijā, kā valsts sekas izjūtam arī mēs, piemēram, daudz kam kļūstot dārgākam.
“Tā ir cena, ko mēs maksājam, bet ukraiņi maksā ar savu dzīvību. Es atvainojos, es nevarētu nevienam ukrainim skatīties acīs un teikt, ka mums iet grūti. Mums neiet grūti. Mums ir neērtības, svārstības, bet viss nokārtosies,” saka premjers.
K. Kariņš pārliecināts, ka ekonomika atradīs citus tirgus un arī izejvielu avoti nomainīsies: “Mēs iemācīsimies dzīvot taupīgāk, mēs attīstīsim vēja parkus, mēs ražosim elektrību no citiem avotiem. Beigās mēs būsim laimīgāki un turīgāki, jo mēs būsim mazāk atkarīgi no Krievijas.”
Premjers nenoliedz, ka būs daļa uzņēmumu, kas nespēs pārorientēties, ja viņu bizness bija saistīts tikai ar Krieviju, līdz ar to savu darbību izbeigs.
“Viņi strādāja zināmos riska apstākļos, paši uzņēmās šo risku, bet darbiniekiem būs jāatrod, kur strādāt citur. Tur valsts varēs palīdzēt – ar pārkvalificēšanās programmām,” pārliecināts Ministru prezidents, norādot, ka arī uzņēmējiem, kuri vēlēsies pārorientēties prom no Krievijas tirgus, būs pieejams valsts atbalsts, “grūti būs tikai tiem, kuri neredz, ka var būt citādi.”
Premjers norāda, ka izaicinājums būs dzelzceļa nozares turpmāka darbība, jo no laika sākuma sliežu tīkls vedis no rietumiem uz austrumiem.
Vien ar “Rail Baltica” projektu sliedes vedīs arī no ziemeļiem uz dienvidiem, kur savienosies ar Rietumeiropu.
“Tur patiešām būs jādomā, jo ar pasažieru pārvadājumiem nevar visu aizvietot. Būs tīkla posmi, par kuriem būs jādomā, kā tos uzturēt. Risks nav, ka dzelzceļš apstāsies, risks ir, ka mums tas izmaksās vairāk, lai nozare neapstātos,” saka K. Kariņš.