Viņš norādīja, ka viss par 5G tīklu un tehnoloģijām Latvijas politiķiem šķiet pievilcīgs, taču līdz galam nav skaidrs kas tas ir, un ko tas dos. «Tas ir jauns un nezināms, pēc kura mēs tomēr tiecamies,» pauda ministru prezidents.
Tostarp Kariņš atzīmēja, ka, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, piemēram, televizors šobrīd ir tikai ekrāns, kurā skatīties pašu izvēlētu saturu sev vēlamā laikā.
«Tas, kā mēs patērējam televīziju un televizoru šodien ir pateicoties tehnoloģiju attīstībai. Tāpat būs ar 5G – tas piedāvās vairākiem pakalpojumiem jaunas iespējas un izaugsmes potenciālus. Runā, ka būs viedās pilsētas un satiksme, kā arī attīstīsies nākamajā līmenī tādas industrijas kā medicīna,» viņš teica.
Kariņš arī piebilda, ka atvērts jautājums ir par līderību.
Tajā pašā laikā viņš pauda, ka 5G ērā līderiem jābūt Baltijas valstīm.
«Mums ir tehnoloģijas, iespējas, uzņēmēji un radošas idejas. Mēs esam ļoti tehnoloģiski spējīgi un radoši, lai rastu arvien jaunus risinājumus. Mēs esam tādi bijuši vēsturiski, tāpēc esmu pārliecināts, ka turpināsim būt labākie Eiropā, ja ne pat pasaulē,» sacīja Kariņš.
Atgādināsim, ka 27. novembrī norisinājās ikgadējais Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forums 5G Techritory, kura laikā diskutēja reģiona ministri, kas atbildīgi par 5G politikas izstrādi, amatpersonas, Eiropas Komisijas pārstāvji, globāli un reģionāli biznesa līderi, zinātnieki un citi nozīmīgi 5G nozares spēlētāji.
Baltijas jūras reģiona valstis nospraudušas ambiciozu mērķi – kļūt par pirmo un tehnoloģiski vislabāk aprīkoto 5G reģionu pasaulē. Latvija ir gatava uzņemties vadību vērienīgajā projektā, kas tuvākajās desmitgadēs varētu reģionu ap Baltijas jūru padarīt par vienu no tehnoloģisko inovāciju virzītājspēkiem.
Baltijas jūras reģions jau pierādījis, ka spēj būt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju līderis Eiropas Savienības mērogā. Taču piektās paaudzes jeb 5G mobilo sakaru tīkls sniedz bezprecedenta iespēju spert soli tālāk un kļūt par globāla mēroga spēlētāju. Tam ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, ieskaitot kvalificētus speciālistus, ziemeļvalstīs ražotu infrastruktūru, vispārējo tehnoloģiskās attīstības līmeni un arī pateicīgu ģeogrāfisko stāvokli.
Taču, lai viss reģions vienoti virzītos uz mērķi, kas ilgtermiņā sniegs iespējas reģionam piesaistīt prāvas investīcijas un nodrošinās iedzīvotājus ar darbavietām augsti kvalificētās un labi apmaksātās profesijās, nepieciešama saskaņota rīcība.
Tieši par to 9 reģiona valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas un Polijas – augsta līmeņa vadītāji runāja apaļā galda diskusijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce: "Baltijas jūras reģiona valstis vēsturiski vieno kopīgas vērtības, un tās var kalpot par spēcīgu pamatu arī kopīgas nākotnes izveidē. 5G var sniegt iespējas ne vien izmantot citu radītās inovācijas sadarbojoties, bet pašiem būt jaunrades procesa līderos. Vienošanās par kopīgu redzējumu 5G politikas izstrādē, ir viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem un arī svarīgākais temats “5G Techritory” apaļā galda diskusijā.”
Balstoties uz diskusijas laikā pārrunāto, tiks sagatavots Kopīgs paziņojums par galvenajiem uzdevumiem un rīcību 5G ieviešanai Baltijas jūras reģionā, kas tiks iesniegts arī jaunajai Eiropas Komisijas Konkurences komisārei Margaretei Vestagerei (Margrethe Vestager), kura Eiropas Komisijas Viceprezidenta amatā būs atbildīga arī par Eiropas sagatavošanu digitālajam laikmetam.