Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
«Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums,»
vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Jānis Citskovskis.
No 2021. līdz 2023. gadam premjers ar delegāciju devās 18 komandējumos, izmantojot speciālos lidojumus – to īpatsvars ir 46% no valsts budžeta apmaksātajiem ārvalstu komandējumiem šajā laikā.
Kuru sauks pie atbildības?
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka ceļa izdevumus premjeram un delegācijas locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem. No valsts budžeta līdzekļiem finansētiem ārvalstu komandējumiem izmantojot speciālos lidojumus laikā, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija, un gadījumos, kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav ievēroti MK noteikumos noteiktie ceļa izdevumu ierobežojumi.
Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.
Valsts kontrole sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.
Kopumā Valsts kontrole vērtējusi 53 Kariņa komandējumus, no kuriem 21 ticis veikts ar regulārajiem avioreisiem, bet 32 gadījumos izmantoti speciālie lidojumi.
Skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem publiskajā telpā ir aktuāls jau vairākus mēnešus, un daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
Izšķērdē miljonu
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Tāpat Ģenerālprokuratūra marta otrajā pusē paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.Kariņš pēc privāto avioreisu skandāla marta beigās paziņoja par atkāpšanos no ārlietu ministra amata.
Kariņam šodien būs pēdējā darba diena ārlietu ministra amatā.
Kā ziņots, daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi. No 2021. līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai šādi iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar ES segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro. Pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu. Vairākos gadījumos dārgos lidojumus Kariņš izmantoja, lai varētu Latvijā atgriezties sev ērtos laikos, piemēram, piektdienā pirms brīvdienām.
Visticamāk, ka plānojot ārvalstu komandējumus, nav ņemti vērā lietderības apsvērumi, izvirzītie mērķi nav sasniegti ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlei nav rīkots publisks iepirkums, kā rezultātā Valsts kancelejā, kura ir atbildīga par Ministru kabineta budžeta uzraudzību, iespējams, ir izšķērdēti finanšu līdzekļi lielā apmērā. Līdz ar to,
pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.
Ņemot vērā minēto, Ģenerālprokuratūras prokurore ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.
Krimināllikums par šādu nodarījumu paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem vai bez tās.
