Ikšķiles vecajos kapos uz mūziķa Gunāra Meijera kapu kopiņas vienmēr vāzēs salikti svaigi ziedi, deg svecītes. «Braucu pie Gunāra divas reizes nedēļā,» PDz saka mūziķa atraitne Dzintra. «Piemineklīti arī jau esmu pasūtījusi. Ļoti gribēju, lai to uzstāda līdz Gunāra nāves gadadienai, taču izskatās, ka tam nebūs lemts piepildīties. Man šķiet, ka tas kapu kantoris Rīgā mani čakarē. Solīt sola, bet nedara,» teic viņa.
Piemineklī būšot atainoti viņa darba rīki – ģitāra, notis, vienas dziesmas divas rindiņas. «Tajā būs iegravēti vārdi no manas iemīļotās Gunāra dziesmas Svece: «Draugs, nopūt sveci pēdējo. Draugs, uzsmaidi un nesēro. Drīz atkal ausīs vēl viens rīts. Es došos tālā ceļā drīz.» Piemiņas akmens iecerēts ļoti smuks. Ceru, tāds arī sanāks. Gunārs tomēr bija publiska persona, un gribas, lai viņa atdusas vietā viss ir skaisti,» saka Dzintra.
Viņu gan šobrīd nodarbina vēl viena problēma. «Šogad kapos notiek trakas lietas – tos apsēdušas vārnas. Velk ārā puķes no vāzītēm, padzeras, bet ziedus nomet zemē, un tās ir beigtas un pagalam,» pukojas viņa. «Vārnas kļuvušas tik bezkaunīgas, ka pat svecītēm rauj nost cepurītes un izmētā.
Ko viņas tur meklē? Izdemolējušas visu kopiņu.
Ko tādu pirmo reizi mūžā redzu! Man šajos kapos ir vairāki radinieki, un nekad tā nav bijis,» teic Dzintra.
Gunāra mamma apglabāta Rīgas II Meža kapos, bet šlāgermūziķis mūža mājas radis Ikšķilē. «Meža kapos ir maza vietiņa. Tur varētu apglabāt tikai urnu, bet Gunārs gribēja tradicionālas bēres. Sākumā gan teica: «Roc mani pie mammas!» Uz es viņam atbildēju: «Bet kā es pie tevis no Ogres izbraukāšu?» Viņš piekrita, ka nav prātīgi, un gribēja atdusēties blakus man,» skaidro atraitne. «Ikšķiles vecie kapi ir skaisti un atrodas netālu no Gunāram tik mīļās Daugavas, kur viņš regulāri makšķerēja. Viņš pats akceptēja šo vietiņu.»
Kā rit Dzintras ikdiena pēc vīra aiziešanas, lasiet žurnālā «Privātā Dzīve».