Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Pašlaik SUV ir visstraujāk augošais tirgus segments autobūvē, kurš zem šī akronīma apvienojis gan īstus 4×4 piedziņas apvidus auto ar rāmi kā konstrukcijas pamatelementu ,gan vieglo auto mutāciju, ar nesošo virsbūvi un vienas ass piedziņu. Sarunvalodā pēdējos dēvējam par parketniekiem un vīpsnājam par to bezceļu spējām.
SUV popularitāte strauji pieauga 1990. gados, īpaši turpināja progresēt līdz 2000. gadu vidum. Krīzes dēļ pārdošana uz laiku samazinājās, pateicoties augstajām naftas cenām un samazinoties ekonomikai.
Tradicionālos apvidus auto pakāpeniski aizstāj krosoveri, kas izmanto vieglo auto platformu, nodrošina labāku degvielas patēriņa efektivitāti, par spīti apšaubāmajām 4×4 spējām.
SUV pārdošana visā pasaulē pieaug. Tam ir vairāki iemesli – vispirms jau ērtā sēdpozīcija pie stūres, vieglā iekāpšana, lielāka drošība salīdzinājumā ar klasiska izskata vieglo auto. Būtiski– vairumā gadījumu SUV nodrošina tikpat lielu bagāžnieka ietilpību kā ģimenes universāli. Saskaņā ar SUV vēsturi šo auto ciltstēvs bija nekas cits kā uz VW Kaffer, Beetle jeb vaboles agregātiem izgatavotais VW Kubelwagen.
Citi lasa
Volkswagen laikā no 1940. gada līdz brīdim, kad sabiedroto karaspēks pārņēma VW ražotnes, Vērmahta vajadzībām izgatavoja vairāk nekā 60 000 eksemplāru. Kubelwagen bija izcili vienkāršs, drošs, vienas ass piedziņas auto, īpaši piemērots sliktiem ceļiem. Vienlaikus ar vācu Kubelwagen sākās arī amerikāņu Willys uzvaras gājiens gan Austrumu, gan Rietumu frontēs.
Vēsture
Ziņas par pirmo 4×4 piedziņas spēkratu publicētas jau 1824. gadā, kad Burstall&Hill pārveidoja pasta karieti par pašrites pilnpiedziņas ekipāžu. Par pasaulē pirmo auto ar visu riteņu piedziņu tiek uzskatīts holandiešu Jakoba un Hendrika Jana Spijkeru fabrikas 1903. gadā radītais Spyker 60HP. Abi brāļi šo auto izlaid asporta vajadzībām. Tas bija pirmais vāģis ar pastāvīgu pilnpiedziņu, kā arī pirmais ar bremzēm visiem četriem riteņiem un sešcilindru motoru. Otrs 4×4 celmlauzis bija franču zīmols Latil, kas 1911. gadā uz savas priekšpiedziņas plaformas Avant Train Latil izstrādāja pilnpiedziņas mašīnu.
Interesanti, ka 4×4 auto tika veidoti pēctādas pašas shēmas kā mūsdienu Audi ar priekšā gareniski novietotu motoru un pilnpiedziņu (quattro).
Motors, ātrumkārba un galvenais diferenciālis bija novietots šasijas priekšpusē, savukārt vietu pirms pakaļējās ass aizņēma kardāna pārvads un otrs diferenciālis, kas bija novietots šķērsām. Abu diferenciāļu bloķēšana notika manuāli. Līdzīgi 1914. gadā tika konstruēts FWD – viens no Pirmā pasaules kara galvenajiem kravasauto. Interesantas mašīnas izlaida arī no 1960. līdz 1970. gadam.
Visunikālākie 4×4 auto bija ar diviem motoriem, no kuriem katrs piedzina savu asi, vai arī spēkrati ar šasijas vidū novietotu motoru, no kura tika piedzīti abi tilti. Tāds bija uz Citroën 2CV bāzes izgatavotais Citroën Sahara, DAF Dakar, Tempo 1200, Mini Moke 4×4.
Toties krievu militārajam auto ZIL 135 katras puses riteņiem bija savs motors un transmisija. Pirms Lielās depresijas pilnpiedziņas sistēmu sāka izmantot arī ASV. 4×4 auto ideja amerikāņu rūpnieku aprindās jau bija sastopama 20. gs. 30. gadu vidū, kad Harijs Millers uzbūvēja skaistu, bet neveiksmīgu pilnpiedziņas sporta auto Indy.
No 1949. gada Willys piedāvāja pircējiem džipu ar universāla virsbūvi. International ražoja modeli Scout, kas bija ļoti populārs pagājušā gadsimta 60. gados un tika plaši izmantots militārajām un ugunsdzēsēju vajadzībām.
Rezumējums
SUV radās kā savdabīga mutācija starp 4×4 piedziņas kravas pikapiem un vieglo auto universāliem.
Pašlaik SUV joprojām ir segments, kas izspiež no tirgus universālus. Tas skaidrojams ar faktu, ka auto nezaudē salona un bagāžnieka tilpumos, taču nodrošina vieglāku iekāpšanu, ērtāku sēdpozīciju, labāku redzamību no vadītāja vietas. Pēdējos gados pieaug 4×2, vienas ass jeb monopiedziņas SUV īpatsvars. Šiem auto par funkcionalitātes mērķi vairs netiek izvirzīta pilnpiedziņa, bet gan salona ietilpība.
