Pircēji diktē noteikumus un grib tādus braucamos, kas atbilst viņu vajadzībām kā praktiski, tā emocionāli. Tāpēc tirgu turpina piepildīt jauni modeļi ar augstāku virsbūvi un klīrensu, bet tradicionālie formāti, kā sedans, hečbeks un pat universālis, piedzīvo lielāku vai mazāku popularitātes kritumu.
Taču kā būtu, ja šīs atšķirīgās pasaules – tradicionālā un jaunā tipa modeļus – apvienotu?
Populāri arī Latvijā
Par spīti vispārējai tirgus tendencei, Eiropā B un C segmenta hečbeki negrasās padoties. Pieķeršanās mazajiem un kompaktajiem auto joprojām ir ļoti stipra, taču krosoveru un SUV spēcīgā klātbūtne ir jūtama pilnīgi visās izmēru klasēs. Tā populārāko auto pirmajā desmitniekā var atrast trīs modeļus ar lielāku klīrensu, bet otrajā desmitniekā tādi ir septiņi. Saskaņā ar pētījumu kompānijas JATO Dynamics datiem 2022. gadā 25 no 50 populārākajiem jaunajiem auto Eiropas tirgū bija paaugstināti. Arī Latvijā šādas mašīnas ir ārkārtīgi iecienītas un pieprasījums pēc tām aug.
«Manuprāt, galvenais popularitātes iemesls ir spēcīgais mārketings. Potenciālos pircējus uzrunā vēstījums, plus šī tipa mašīnām piemīt arī vairākas objektīvas priekšrocības. Tāpēc, kad cilvēki tās pamēģina, viņi vairs nevēlas neko citu,» saka Latvijā vadošā auto vēstures pārbaudes servisa autoDNA vadītājs Agris Dulevičs.
Krosoverā vadītājs sēž augstāk, un tajā ir labāka redzamība. Tas ir noderīgi visiem autovadītājiem, bet jo īpaši mazāk pieredzējušiem un gados vecākiem cilvēkiem. «Vēl viena priekšrocība ir pārgājība. Es nerunāju par tādu spēju izbraukt bezceļu kā īstiem apvidniekiem, taču ar krosoveru ir vieglāk piebraukt apmalei un ir mazāk satraukumu par piesnigušu pagalmu un pavasara bedrēm. Piedevām augstāku mašīnu popularitāte var pozitīvi ietekmēt to nākotnes vērtību,» stāsta Agris.
Vai tikai ieguvumi?
Moderns stils, augstāka sēdvieta un vairāk drošības uz sliktiem ceļiem. Tie ir visai pārliecinoši argumenti, un to dēļ rūk tradicionālo hečbeku, sedanu un universāļu pārdošanas apjomi. Bet vai krosoveru un SUV īpašnieki tiešām neko nezaudē?
«Patiesību sakot – viņi zaudē it visā. Konkrēti – uz šosejas krosoveri ir trokšņaināki, jo tiem nav zemo auto labās aerodinamikas. Lielākas gaisa pretestības un masas dēļ šīs mašīnas patērē vairāk degvielas, turklāt tām ir vājāka dinamika un vadāmība,» saka Agris Dulevičs.
Daudzos gadījumos šāds auto piedāvā arī knapāku gaitas komfortu. Lai gan svars ir komforta sabiedrotais un lielie SUV brauc ļoti līgani, tas reti kad attiecas uz B un C segmenta mašīnām, kas būvētas uz parasto hečbeku platformām un kam ir vienāda šasija. Respektīvi – krosovers, kas aprīkots ar modīgi lieliem diskiem un zemprofila riepām, lielāka svara un augstāka smaguma centra dēļ krata vairāk nekā līdzīgu parametru vieglais modelis. Turklāt pat lielie SUV nav tik ietilpīgi kā klasiskie universāļi, jo tiem ir īsāka aizmugurējā daļa.
Dažādi mēģinājumi ar mainīgiem panākumiem
Eksperti nereti saka, ka krosoveri un apvidus auto ir vien dažādu funkciju kompromiss. Bet vai ir iespējams apvienot noderīgas īpašības, neradot trūkumus?
«Jā, tādi mēģinājumi bijuši ne viens vien. Labs piemērs ir «Volkswagen Alltrack», «Audi Allroad» un «Škoda Scout». Faktiski tie ir parasti vieglie universāļi, kam ražotāji palielinājuši klīrensu un ieviesuši visu riteņu piedziņu,» stāsta Agris Dulevičs.
Universāļi ar lielāku klīrensu tik tiešām nav nekas jauns. Kopš 2000. gadu sākumā tirgū bijuši «Volkswagen Passat Alltrack», «Audi A4» un «A6 Allroad», «Volvo V60 Cross Country» un vairāki citi, kuros augstāka balstiekārta apvienota ar visu riteņu piedziņu un papildu aizsargiem. Teorētiski un arī praktiski šī tipa auto apvieno izcilu praktiskumu, labu gaitu un pat cienījamu pārgājību. Tomēr tie nekad nav ieguvuši tādu popularitāti kā krosoveri, jo pircēju acīs ir vien tradicionālo universāļu versijas.
Jaunas idejas piedāvā franči
Vienu no jaunākajām idejām par to, kā sakombinēt kopā dažādu pasauļu labākās iezīmes, piedāvā Citroën ar modeli C5 X. Tā virsbūvē apvienots universāļa, hečbeka, kupejas un krosovera stils ar klasiskā universāļa praktiskumu. Šī mašīna būs interesanta gan klasisko universāļu cienītājiem, kuriem pašlaik īsti nav no kā izvēlēties, gan tiem, kuri grib būt pamanāmi un sēdēt augstāk.
Pirmkārt, uzmanību piesaista salona plašums. Ar 4,8 m garumu šis francūzis ir pilnvērtīgs vidējās klases pārstāvis ar dāsnu vietu aizmugurējiem pasažieriem, turklāt ar 545 litru bagāžnieka tilpumu tas pārspēj pieprasītākos krosoverus. Piemēram, «Nissan Qashqai» ir 504 litru bagāžas ietilpība, «Volkswagen Tiguan» ir 520 litri, bet «Hyundai Tucson» – 540. Salīdzinājumā ar šiem krosoveriem franču universālis neatpaliek arī klīrensa ziņā: «Citroën» tas ir 194 mm, «Volkswagen» – 200 mm, «Hyundai» – 192 mm, «Nissan» – 188 mm.
Plašu uzmanību ir izpelnījusies arī «Citroën Advanced Comfort» aktīvā balstiekārta, kas aprīkota ar progresīvajiem hidrauliskajiem spilveniem un elektroniski vadāmiem amortizatoriem. Šāda balstiekārta nodrošina ne vien komfortu, bet arī vieglajām mašīnām raksturīgo vadāmību un stabilitāti.
Visu riteņu piedziņa vairs nav nepieciešama
Līdzīgi kā «Audi», arī «Citroën» cenšas apvienot dažādu auto tipu labākās iezīmes, taču franči atšķirībā no vāciešiem šim nolūkam radījuši nevis pielāgotu, bet pilnīgi jaunu modeli. Piedevām tam ir priekšējā piedziņa, un šāds risinājums nav nejaušs.
Lai cik dīvaini tas šķistu, šodien lielākā daļa krosoveru un SUV tiek pirkti ar priekšējo piedziņu, un virknei modeļu pilnpiedziņa pat netiek piedāvāta. Tas atspoguļo pieprasījumu un vienlaikus apliecina, ka dārga pilnpiedziņa cilvēkiem vairs nav nepieciešama.
«Pēdējo divdesmit gadu laikā drošības jomā ir panākts pārsteidzošs progress. Pirmkārt, krietni ir pavirzījušās riepu tehnoloģijas. Otrkārt, paši auto ir kļuvuši krietni viedāki, un dažādas elektroniskās sistēmas bieži nodrošina to pašu, kam agrāk būtu nepieciešamas sarežģītas mehāniskās ietaises. Prakse apliecina, ka vairākumam braucēju ar labu riepu un progresīvas elektronikas salikumu patiešām arī pietiek,» rezumē Agris Dulevičs.