Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Citi mani apskauž, esmu kruts!»
Kā skaidro psihoterapeite Ināra Vārpa, daudz nosaka tas, vai attiecības ar konkrēto mazpelnītāju ir pirmās vai atkārtotas. Ja tās ir pirmās, var sanākt lamatas nākotnei. Jā? Un kāpēc? «Jautājums, pēc kādiem kritērijiem, kvalitātēm, rakstura iezīmēm partneri viens otru izvēlējušies. Labs humors, smaids, fiziskie dotumi, harisma? Ar to visbiežāk nepietiek, lai cilvēki varētu ilgtermiņā saglabāt funkcionālas attiecības un nodzīvot laimīgu, kvalitatīvu mūžu. Tomēr galvenais jautājums – kāpēc sieviete, kura ir materiāli nodrošināta un pelna pieklājīgi, izvēlas vīrieti, kurš ir nabadzīgāks. Pārsvarā gadījumu tās ir atkarīgas attiecības – abiem ir līdzīgas traumas, un partnerī ir tas, ko man ļoti vajag,» saka Ināra Vārpa. Visas šīs atklāsmes, protams, parasti notiek neapzināti, vienīgā apzinātā ir sajūta – mēs taču esam iemīlējušies!
Šādām attiecībām parasti ir divi scenāriji… Pirmais – tipiskākais – atšķirība materiālā ziņā saglabāsies. Kāpēc? Jo sieviete, visticamāk, būs orientēta uz izaugsmi – veiksmīgu dzīvi, labu sociālo un materiālo statusu – un tāpēc turpinās attīstīties un pieaugt gan materiāli, gan mentāli. Tikmēr vīrietis paliek tāds, kā bijis, un īpaši necenšas augt. «Sākumā viņš, iespējams, kaunēsies un izjutīs kompleksus par radušos situāciju, bet vēlāk ar to itin labi sadzīvos un leposies ar savu dzīvesbiedri. Iespējams, viņam būs sajūta, ka citi viņu apskauž,» skaidro psihoterapeite.
Bieži materiāli nodrošināta partnere ir arī vīrieša pašapziņas mērs – ja jau tāda sieviete mani izvēlējusies, esmu kaut kā vērts.
Paldies, bērnu man vairs nevajag!
Ar ko tas beidzas? Visbiežāk ar atkarīgām attiecībām, kurās izkristalizējas divas lomas – mammas un dēla. Jo mammai nauda ir, bērnam tās nav… Un sievietei ir sajūta – viņa var visu! Piemēram, parūpēties ne tikai par sevi, bet arī par vīrieti. Psihoterapeite saka – līdz ar kopīga bērna ienākšanu ģimenē šīs attiecības parasti izčākst un beidzas. Jo tā pati sieviete, kura iemīlēja vīrieti labās humora izjūtas, jaukā smaida un muskuļotā ķermeņa dēļ, tiekot pie īsta bērna, no sava viltus bērna – vīra – atsakās. Kļūst neapmierināta, neiecietīga un sāk vīrieti kritizēt. Pieprasīt no viņa materiālu patstāvību, ko vīrietis uztver kā kritiku un pāridarījumu. «Tai brīdī attiecībās sākas regress – vīrietis atkal pārtop par bērnu. Viņš ir aizvainots, apvainojies, un tas bieži vien rezultējas ar krīzi un šķiršanos,» saka Ināra Vārpa.
Komandu izpildītājs vai…
Ja laulība tomēr saglabājas, sieviete joprojām ir materiāli nodrošināta, un vīrietis dzīvo viņas ēnā? Grūti iedomāties veci, kurš šādā situācijā varētu justies līdz sirds dziļumiem ērti… Un sievieti, kura varētu cienīt bikšaini, kurš dzīvo uz kakla. Atkal scenāriji ir vairāki. Pirmais – abi ar savām lomām samierinās un pieņem to kā izdevīgu darījumu, īpaši, ja ir bērni, kopīgas mājas. «Ja skatās no mustura viedokļa attiecībās, tad vīrietis ir sievietes komandu izpildītājs, bet sieviete ir rīkotājdirektore. Par laimīgām attiecībām šai gadījumā diezin vai varēsim runāt.»
Labākais variants (oi, cik rets!) – sievietes labklājība un labā izglītība vīrietim var kļūt par labu impulsu augt, attīstīties un būt rezultatīvam. Šādā gadījumā viņš dara visu, lai pielīdzinātos savai sievietei.
Pie vainas disbalanss
Savukārt psihoterapeits Artūrs Miksons uzskata – sen pagājuši tie laiki, kad vīrietim bija jānes mājās mamuts, bet sievietei jāuztur pavards.
«Ja paskatāmies uz Rietumiem, daudz tiek runāts par vienlīdzību. Tomēr tā gluži nav vienlīdzība. Sievietes grib iegūt visu, tai pašā laikā neko nezaudējot. Tad sanāk tā – vīrietis strādā un uztur sievieti, tas ir normāli. Savukārt, ja sieviete uztur vīrieti – tas ir nepieņemami. Lai mēs runātu par īstu vienlīdzību, arī vīrieša uzturēšana būtu akceptējama,» uzsver psihoterapeits. Bet patiesībā jau uztvere par to, kas ir un kas nav normāli, lielā mērā saistīta ar mūsu mentalitāti, tradīcijām. Austrumos joprojām valda pārliecība, ka normāls vīrietis uztur savu sievieti, ģimeni, un viņai nav jāstrādā. Savukārt Rietumos aktuālāka vienlīdzības ideja. «Līdz ar to dogmatiska pārliecība par to, ka pareizs ir viens vai otrs variants, mūsu laikos ir dīvaina. Uz šo jautājumu jāskatās elastīgāk – kādas vērtības bijušas tavā ģimenē un ko tu uzskati par vērtību,» uzsver Artūrs Miksons. Vai tas, kā tu šobrīd dzīvo, ir, lai kopētu to, kā bijis tavā ģimenē? Bet varbūt, lai pierādītu – es iešu pret ģimenes tradīcijām?
Piemēram, ja mamma bijusi mājsaimniece, kas sevi realizējusi vienīgi bērnu audzināšanā un mājas dzīvē, meita var uzaugt par neatkarīgu sievieti, kura nekāros būt atkarīga no vīrieša (viņa maka). Šādai sievietei nešķitīs nekas ārkārtējs tas, ka vīrietis pelna mazāk. Bet tikpat labi meita var izaugt tāda pati kā mamma un gaidīt, lai vīrietis par viņu parūpējas. Viņai tāds mazpelnošais šķitīs pēdējā niecība… Gluži tāpat arī vīrietim. Ja viņa mamma bijusi jau pieminētā mājsaimniece: a) viņš, līdzīgi kā tēvs, uztvers, ka vīrietis ir atbildīgais par sievu un ģimeni; b) viņš muks no sievietes, kura gaida, lai viņu uztur un par viņu rūpējas. Un labākais ir tas, ka nav pareizā vai nepareizā varianta! Vienīgais šķērslis – ja satiekas pretēji uzskati: viņš grib rūpēties, bet viņa rukāt. Viņa grib būt mājsaimniece, bet viņam tas krīt uz nerviem.
Galvenā problēma ir nevis kāds konkrēts modelis, bet gan disbalanss starp diviem cilvēkiem un viņu uzskatiem.
Kāpēc viņam īsti jāpelna vairāk?
Vēl viena tēma, par ko iesaka aizdomāties Artūrs Miksons, – kāpēc tev ir (vai nav) svarīgi, lai vīrietis pelna vairāk. Vai tas nozīmē konkrētu stereotipu apstiprināšanu? Ka tu viņam rūpi, ka viņš tevi nodrošina, viņš ir spēcīgs, konkurējošs utt.? Ja tas ir tik svarīgi, tad atrodi vīrieti, kas atbilst taviem kritērijiem. Vai arī šķiries, jo tāpat kopdzīve neizdosies. Viena lieta, ja pāris satiekas, piemēram, studentu vecumā materiāli līdzvērtīgā situācijā. Cits stāsts, ja abi ir kopā un pēkšņi sieva sāk pelnīt vairāk vai vīram kādu iemeslu dēļ ienākumi samazinās. «Lūk, šī ir situācija, kas parāda patiesību par attiecībām. Ja tajās viss ir kārtībā, pāris atradīs risinājumu. Ja attiecībās ir plaisas, finansiālais disbalanss, tās var saplēst pavisam,» uzsver psihoterapeits.
Vārdu sakot – ja neesi apmierināta ar esošo situāciju, maini to. Ja tu to nedari, ieskaties sevī un saproti, kāpēc. Godīgi pavaicā – vai tev svarīgs tieši šis vīrietis vai viņa atnestā nauda? Atbildi sev arī uz jautājumu – ja viņš pelnīs tik, cik tu vēlies, vai esi gatava samierināties arī ar blaknēm? Ar to, ka vīrietis darbā pavadīs daudz garākas stundas, brīvdienās jutīsies noguris, būs stresā, jo vajag taču nopelnīt vairāk utt.? Un ko tad, tpu, tpu, tpu, ja viņš saslimtu un nevarētu pelnīt vispār? Vai arī tad tu būtu kopā tieši ar viņu? Varbūt, šos jautājumus izsverot, konstatēsi – nu nevajag būt kapeječņikiem, bet novērtēt to, kas ir.
