Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Darba stāža periodi, kas uzkrāti līdz 1996. gadam – līdz sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētajai uzskaitīšanai –, katram jāpierāda pašam, iesniedzot dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). No 1996. gada darba stāžu veido mēneši, kuros veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, un šī informācija jau ir VSAA rīcībā.
Pat tad, ja pensija vēl šķiet tālu, vērts pārbaudīt, vai VSAA rīcībā ir visa informācija par cilvēka darba stāžu. To var noskaidrot gan klātienē jebkurā VSAA nodaļā, gan portālā www.latvija.lv, atrodot tur e-pakalpojumu Informācija par reģistrēto darba stāžu līdz 1996. gadam. Dažkārt vajadzīgo dokumentu meklēšana un atrašana prasa daudz vairāk laika, nekā plānots, tādēļ vēlams sākt rīkoties laikus.
- Dokumenti, kas pierāda darba stāžu līdz 1996. gadam
Darba stāža uzskaitē ir svarīgi divi aspekti: darbs veikts līdz 1991. gadam vai laikā no 1991. līdz 1996. gadam, un arī tas, vai cilvēks ir Latvijas pilsonis, ārvalstnieks, bezvalstnieks vai Latvijas nepilsonis. Latvijas pilsoņiem darba stāžu līdz 1996. gadam veido Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi.
Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžu veido Latvijas teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī atsevišķi bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, piemēram, mācību periods un represiju laiks.
Darba stāža aprēķinā ļoti svarīgs ir laiks līdz 1996. gadam, tādēļ svarīgi zināt, kas šajā laikā vispār tiek uzskatīts par darba stāžu. Tas nav tikai darbs šā vārda klasiskajā izpratnē.
Ja dokumentu nav – arhīvs neko nevar līdzēt, lai arī cilvēks apgalvo: es taču tur strādāju!
Darbs
Līdz 1991. gadam darba periodus ieskaita darba stāžā neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas.
No 1991. līdz 1996. gadam darba periodus ieskaita darba stāžā, ja cilvēks bijis pašnodarbinātais, kam darba periodā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, vai arī bijis darba ņēmējs pie darba devēja, kas bijis reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējs, un šajā darba periodā ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Par darba periodu uzskata darbu iestādēs, organizācijās, uzņēmumos vai to struktūrvienībās, darbu kolhozā vai lauku saimniecībā, darbu pie individuālām personām, kā arī radošo savienību biedru darbu.
Dokumenti stāža pierādīšanai
- Darba grāmatiņa
- Darba līgums un dokumenti par tā izpildi
- Kolhoznieka darba grāmatiņa
- Lauku saimniecības uzskaites grāmata un mājas grāmata
- Darba devēja izziņa
- Individuālo darbu apliecinošs dokuments
- Radošo savienību izziņa
- Arhīva izziņa
Ir vairāki darbam pielīdzinātie periodi, kas arī veido darba stāžu
Dienests armijā un iekšlietu iestādēs
Laiks, kad cilvēks dienējis obligātajā aktīvajā militārajā dienestā PSRS Bruņotajos spēkos. Tāpat par darba stāžu uzskatāms arī alternatīvais (darba) dienests. Darba stāžā ieskaita arī dienestu Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem – arī dienestu PSRS Bruņotajos spēkos. Šos dienestus Latvijas pilsoņiem ieskaita darba stāžā arī tad, ja dienesta vieta bijusi ārpus Latvijas, piemēram, Vācija. Cilvēka darba stāžu veido arī dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK.
Dokumenti stāža pierādīšanai
- Karaklausības apliecība
- Darba grāmatiņa
- Arhīva izziņa
Mācības
Līdz 1991. gadam darba stāžā ieskaitāms mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet ne vairāk par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi. Tāpat darba stāžā ieskaitāms arī mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, bet ne vairāk par trim gadiem, kā arī pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks.
No 1991. gada līdz 1996. gadam mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas tiek ieskaitīts darba stāžā tikai tad, ja cilvēks pats ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Dokumenti stāža pierādīšanai
- Diploms, atestāts, apliecība
- Mācību iestādes izziņa
- Arhīva izziņa
Bērna audzināšana
Līdz 1991. gadam darba stāžā ieskaitāms laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam.
No 1991. gada līdz 1996. gadam šo periodu ieskaita darba stāžā, ja bērna māte pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Dokumenti stāža pierādīšanai
- Bērna dzimšanas apliecība
- Dokumenti, kas apliecina, ka bērns ir audzināts līdz astoņu gadu vecumam (pase, dzīvesvietas izziņa, skolas liecības utt.)
Par bērna audzināšanas vietu uzskata valsti, kuras teritorijā bērna māte pastāvīgi dzīvojusi.
Cilvēka ar invaliditāti vai veca cilvēka kopšana
Līdz 1991. gadam par darba stāžu uzskatāms laiks, kad kopts cilvēks ar 1.grupas invaliditāti, bērns ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam vai cilvēks, kam ir 80 un vairāk gadu.
No 1991. gada līdz 1996. gadam šo periodu ieskaita darba stāžā, ja persona pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Dokumenti stāža pierādīšanai
- Bērna dzimšanas apliecība,
- Dokuments, kas apliecina bērna ar invaliditāti (līdz 16 gadu vecumam) kopšanu
- Medicīnisks atzinums
- Tiesas spriedums
Invaliditāte
Līdz 1991. gadam par darba stāžu uzskatāms laiks, kad cilvēks ar invaliditāti nav strādājis, bet ne ilgāk kā līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Šis nosacījums neattiecas uz situācijām, kad jāaprēķina invaliditātes pensija.
Dokumenti stāža pierādīšanai
- Invaliditātes izziņa
- Izraksts no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas akta
Politiskās represijas
Par darba stāžu uzskatāms laiks, kad cilvēks bijis pakļauts politiskajām represijām vai piedalījies nacionālajā pretošanās kustībā. Par darba stāžu uzskatāms arī laiks, kad represētais pavadījis ieslodzījuma vietā, nometinājumā, bēgšanā no ieslodzījuma vai nometinājuma vietām. Jāatceras, ka politisko represiju periodus ieskaita darba stāžā trīskāršā apmērā, turklāt Galējos Ziemeļos vai tam pielīdzināmos apgabalos – pieckāršā apmērā.
Ja cilvēks dzimis vecāku izsūtījuma vai nometinājuma laikā, tad līdz vecāku izsūtījuma vai nometinājuma beigu datumam, ieskaita cilvēka darba stāžā kā represiju periodu.
Dokumenti stāža pierādīšanai
- Dzimšanas apliecība
- Iekšlietu ministrijas, prokuratūras izsniegts reabilitācijas dokuments vai tiesas spriedums par politisko represiju periodu vai par darbības periodu nacionālās pretošanās kustībā, kā arī par reabilitāciju
- Politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecība
Algots darbs reliģiskajās organizācijās
Arī šis darbs ieskaitāms darba stāžā.
Dokumenti stāža pierādīšanai
- Reliģiskās organizācijas vadības izziņa
Piešķirot vai pārrēķinot valsts pensiju, neņem vērā jebkādus darba periodus, ja tie jau ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju.
Glabājiet savus dokumentus!
Dažkārt cilvēki neapdomīgi izmet dokumentus, kas reiz var lieti noderēt. Ja kādam mājās glabājas darba grāmatiņa par darbu līdz 1996. gada 1. janvārim vai vēlāk – glabājiet to kā acuraugu. Tāpat noteikti jāglabā visi darba līgumi – arī tie var noderēt.
Kā meklēt dokumentus arhīvā?
Ja jāpierāda savs darbs stāžs, bet dokumentu nav, tos var meklēt arhīvā. Vispirms jānoskaidro, vai uzņēmums, kurā bijusi darbavieta, vēl darbojas vai vairs ne. Ja uzņēmums darbojas, dokumenti jāmeklē tajā. Ja uzņēmums likvidēts – jādodas uz arhīvu.
Vajadzīgo izziņu par darba stāžu var pieteikt gan tuvākajā arhīva nodaļā, gan elektroniski, izmantojot mājaslapu Latvija.lv vai Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapu www.arhivi.gov.lv. Latvijas valsts arhīvs Rīgā atrodas Bezdelīgu ielā 1A, tālrunis 20314958; attiecīgā reģiona arhīvu kontaktinformāciju var atrast www.arhivi.gov.lv.
Dokumenti arhīvā ir sakārtoti pa iestādēm un gadiem, un tad attiecīgajā sadaļā arhīva darbinieki meklē konkrētā cilvēka dokumentus.
Prasot arhīvā izziņu par darba stāžu, jānorāda iespējami precīza informācija: savs vārds un uzvārds, darbavieta un laiks, kad cilvēks tur strādājis. Arhīva pieredzē ir visdažādākās situācijas – piemēram, cilvēks prasa izziņu par darba stāžu, bet neatceras, kā sauca darbavietu – zina vien ielu stūri, kur tā atradās. Tāpat sievietes, kas vairākkārt precējušās un šķīrušās, dažkārt nespēj atcerēties, kāds viņai bijis uzvārds, strādājot konkrētajā darbavietā.
Arhīva izziņa atkarībā no specifikas maksā no 14 līdz 50 eiro, atbilde tiek sagatavota mēneša laikā.
Dažkārt arhīvā meklēto dokumentu tomēr nav. Iemesli tam var būt visdažādākie. Arhīvā var un varēs atrast tikai tos dokumentus, kas tajā ir nodoti. Diemžēl ne visi uzņēmumi, kas tika likvidēti deviņdesmito gadu sākumā, to apzinīgi izdarīja, tāpēc arhīvam arvien biežāk nākas cilvēkiem izsniegt negatīvas izziņas: nē, arhīvā nav pierādījumu, ka šis cilvēks tiešām tur ir strādājis. Ja dokumentu nav – arhīvs neko nevar līdzēt, lai arī cilvēks apgalvo: es taču tur strādāju! Tāpat arhīvs var izsniegt tikai dokumentiem atbilstošu izziņu. Piemēram, arhīvs nevar izsniegt izziņu, ka vīrietis bijis automehāniķis, ja arhīva dokumenti apliecina, ka viņš bijis atslēdznieks.
Ja arhīvā meklēto dokumentu nav, cilvēkam atliek vēl viena iespēja: meklēt lieciniekus un doties uz tiesu un savu darba stāžu VSAA pierādīt ar tiesas spriedumu.
