Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pacilājošā un spēcīgā dziesma Manai tautai ir dziedātājas Ievas Akurateres vizītkarte, kuru viņa izpilda Latvijai svarīgos mirkļos. Kad tā skan, retais spēj palikt vienaldzīgs. Tajā ir spēks, drosme un latvieša brīvais gars.
«Man bija svarīgi šo sakrālo lūgšanu paturēt neskartu, nepārdot tirgū, nelietot slavas iegūšanai.
Kad Manai tautai ierosināja iekļaut Mikrofona aptaujā, Latvija vēl nebija pasludināta par brīvu valsti. Šī dziesma bija jāsargā, tai kā ziedam bija jānes augļi. Ja dziesma paliek neskarta, nepieskaitīta, tā kļūst mūžīga.
To klausoties, cilvēkos atveras spēks, Dieva sapratne, ticība nākotnei,»
žurnālam Ievas Sāsti sacīja Ieva Akuratere.
«Dziesma atnāca pie manis 1985. gadā, gandrīz vienlaikus ar koncertu Ogrē, pēc kura jaunieši izdemolēja divus vilciena vagonus un Pērkonam aizliedza uzstāties. Čekisti vajāja Sergeja (Akurateres vīrs ) draugus. Tajā laikā disidentus nesūtīja uz Sibīriju, taču spīdzināja, ievietoja trako namā, kur nozāļoja, izmeta no augstskolas, atbrīvoja no darba. Disidents Alfrēds Stinkuls 1985. gadā fiktīvi apprecējās ar Zviedrijas latvieti Māru Strautmani, lai tiktu prom. Viņa bija atbraukusi uz Latviju, un pēc laulību ceremonijas devāmies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tā kā mūsu vidū bija vairāki ārzemnieki, čekisti mūs neapcietināja.
Abpus pieminekļa pulcējās satrauktu ļaužu pūlīši, netālu stāvēja čekists melnā mētelī, cepurē, ar pelēku seju.
Pēc tam aizgājām pie Alfrēda uz mājām, sēdējām uz grīdas, un es spēlēju Pita Andersona ģitāru. Tad kāds stāstīja, ka no Losandželosas esot atvedis Ritmaņu ģimenes plati Dzintars,» atminas Ieva.
«Tajā ir dziesma Manai tautai, ko dzied mazā Lolitiņa. Mūziku komponējusi vecākā māsa Brigita, bet tētis Andris ir uzrakstījis vārdus. Tajā laikā aizliegtās plates Latvijā ieveda ar Baha, Vivaldi, Mocarta mūzikas vākiem. Es iemācījos šo dziesmu un dziedāju sapulcēs. Izskanēja pārmetumi pēc manas uzstāšanās Rīgas Tehniskās universitātes klubā Anglikāņu baznīcā.
Mani uzaicināja šo dziesmu nodziedāt Latvijas Radio, un pēc tam šo raidījumu aizklapēja ciet,» stāsta dziedātāja.
1988. gadā festivālā Liepājas dzintars pie Ievas pienācis Vladis Goldbergs un teicis, lai viņa uzvarētājus sveic ar dziesmu Manai tautai. «Televīzijas kameras filmēja, radio translēja festivālu tiešraidē, miliču virtene bija ielenkusi klausītāju pūli, jo gaisā virmoja atmodas elpa. Es nodziedāju dziesmu trīs reizes. Pēc otrās reizes kājās piecēlās sieviete, kurai mugurā bija tumši sarkana kleita kā Latvijas karoga sarkanā josla. Viņa bija pirmā bezdelīga, kas, stāvot kājās, parādīja, ka nebaidās,» tā Ieva.
«Viņas acis izteica visu – sāpes, ilgas, drosmi, un es apraudājos no šā skatiena.
Aizkulisēs stāvēja Olga Rajecka un Ēriks Vilsons. Viņi mani izstūma uz skatuves trešo reizi. Tad cēlās kājās visa publika, daudziem bērniņi bija uz pleciem. Miliči apjuka, viņi nespēja cilvēkus atturēt. Ledus bija salūzis, cilvēki sekoja idejai. Kā lai es šo dziesmu iesniedzu aptaujai? » tā lēmumu nepiedalīties toreiz tik prestižajā Mikrofona aptaujā skaidro Ieva.
