Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir pienākusi lielā diena, kad miljoniem amerikāņu ir jāveic izšķiroša izvēle – jāizvēlas jauns prezidents. Šo vēlēšanu kampaņas aizritējušas ar spraigiem notikumiem – kampaņas vidū no kandidatūras pēkšņi atkāpās ASV pašreizējais prezidents Džo Baidens, bet viņa vietā par vietu Baltā nama ovālajā kabinetā turpmāk cīnīsies viceprezidente Kamala Herisa.
Tālāk sekoja asas debates, kurās Herisa un bijušais ASV prezidents Donalds Tramps verbāli izplūcās, kā arī tika veikti vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.
Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.
Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.
Neskatoties uz to, abi kandidāti pauž stingru pārliecību par savu uzvaru, un abas puses papildus iedvesmojis lielais iepriekš nobalsojušo vēlētāju skaits. Līdz pirmdienai iepriekš nobalsojušo skaits bija pārsniedzis jau 78 miljonus, kas ir aptuveni puse no to amerikāņu kopskaita, kas piedalījās iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2020.gadā.
Saskaņā ar abu partiju politikas centra (BPC) datiem kopumā 2024.gada vēlēšanās ir tiesības piedalīties 244 miljoniem balsstiesīgo amerikāņu. Cik liela būs vēlētāju aktivitāte, pagaidām nav skaidrs, taču 2020.gadā pie balsošanas urnām devās 66% balsstiesīgo amerikāņu, un tā bija lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 1900.gada.
Taču ASV prezidenta vēlēšanās ne vienmēr uzvar tas kandidāts, kas saņēmis visvairāk balsu nacionālā mērogā, jo uzvara pienākas tam pretendentam uz Baltā nama atslēgām, kas ieguvis vairākumu elektoru kolēģijā, kuru veido 538 štatu pārstāvji. Tādējādi, lai uzvarētu vēlēšanās, kandidātam jāizcīna vismaz 270 elektoru balsis.
Elektoru vietu skaits pa štatiem sadalīts atkarībā no katras pavalsts iedzīvotāju skaita un atbilst pavalsts pārstāvju skaitam Kongresā. Vairumā štatu elektoru balsis tiek sadalītas pēc principa «uzvarētājs savāc visu», tas ir, visas attiecīgās pavalsts elektoru balsis pienākas tam kandidātam, par kuru šajā štatā balsojis vislielākais vēlētāju skaits. Citāda kārtība ir tikai divos štatos – Meinā un Nebraskā, kur elektoru balsis piesaistītas Kongresa vēlēšanu apgabaliem.
Tādējādi vēlēšanu galīgo iznākumu faktiski izšķirs balsojuma rezultāts septiņos svārstīgajos štatos – Arizonā, Džordžijā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā, Viskonsinā un Ziemeļkarolīnā. Šajās pavalstīs izšķiroša nozīme var būt katrai balsij. Elektori formālai balsošanai par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju pulcēsies savu štatu galvaspilsētās 17.decembrī, bet 6.janvārī viņu balsojumu apstiprinās Kongress.
Jaunievēlētais prezidents savu amata zvērestu dos 20.janvārī.
Arī šodien desmit pavalstīs vēlētājiem būs iespēja paust savu viedokli par sieviešu reproduktīvajām tiesībām. Nebraskā šajā jautājumā notiks pat divi referendumi. Vienā no tiem balsošanai nodots priekšlikums par abortu aizliegumu pēc 12 grūtniecības nedēļas, bet otrajā – priekšlikums atļaut grūtniecības pārtraukšanu līdz brīdim, kad auglis spēj izdzīvot ārpus dzemdes.
Vairākos desmitos štatu vēlētājiem dota iespēja izteikties arī daudzos citos jautājumos. Piemēram, Kolorado vēlētājiem jāizlemj, vai aizliegt medīt pumas un lūšus. Savukārt Meinā pilsoņiem jālemj par štata karoga maiņu.
Tajā pašā laikā notiks dažāda līmeņa vietējo amatpersonu vēlēšanas, sākot ar štatu likumdevēju sapulču locekļiem, tiesnešiem, pilsētu mēriem un beidzot ar municipālo padomju locekļiem, grāfistu amatpersonām un šerifiem.
Ko sola Kamala Herisa?
Herisa savā programmā sola bremzēt strauji augošo inflāciju ASV un likt cenu griestus pārtikas produktiem; ieviest jaunus nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem; mazināt recepšu medikamentu cenas; ļaut sievietēm pilnīgu reproduktīvo brīvību un iespēju lemt pār savu ķermeni, tostarp, veikt abortus; aizliegt brīvi iegādāties ieročus; ieviest jaunu imigrācijas likumprojektu, kas ļautu paplašināt deportāciju un nelegālo imigrantu aizturēšanas iespējas, paātrinātu patvēruma piešķiršanas procesus un paplašinātu vīzu un uzturēšanās atļauju pieejamību.
Attiecībā uz militāriem konfliktiem Izraēlā un Ukrainā, Herisa pauda līdzjūtību palestīniešiem, un solīja iesaistīties humanitārās krīzes risināšanā Gazas joslā. «Prezidents Baidens un es cītīgi strādājam, lai pārtrauktu šo karu tā, lai Izraēla būtu drošībā, ķīlnieki tiktu atbrīvoti, ciešanas Gazā izbeigtos un palestīniešu tauta varētu realizēt savas tiesības uz cieņu, drošību, brīvību,» kampaņā sacīja Kamala. Arī Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju, Herisa apņemas sniegt savu atbalstu. Viņa kampaņas ietvaros sešas reizes tikusies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un šā gada sākumā, ziņoja par 1,5 ASV dolāru lielu atbalstu Ukrainai.
Ko sola Donalds Tramps?
Tramps savā vēlēšanu programmā sola ieviest nodokļu atvieglojumus amerikāņu uzņēmumiem un ģimenēm ar bērniem; īstenot «lielāko nelegālo imigrantu deportāciju» ASV vēsturē, uzlabot medicīnas pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem; Tramps sola neparakstīt visas valsts mēroga abortu aizliegumu, taču to ļaus izlemt katram no štatiem; ierobežos iespējas medicīnas iestādēm veikt ķīmiskās kastrācijas un jauniešu dzimumu maiņu operācijas.
Attiecībā uz Ukrainu Tramps cer atrisināt ieilgušo Krievijas karu jau pirms inaugurācijas dienas. «Tas ir karš, kuru vajag beidzot atrisināt! Es to nokārtošu pirms kļūšu par prezidentu,» Tramps sacīja septembra prezidenta debatēs pret Herisu. «Ja es uzvarēšu, pirmais, ko darīšu – es runāšu ar vienu un tad runāšu ar otru, un es savedīšu viņus kopā. Es ļoti labi pazīstu Zelenski un ļoti labi pazīstu Putinu. Mani ir labas attiecības ar viņiem un viņi ciena mūsu prezidentu. Tas ir – viņi ciena mani, bet neciena Baidenu,» skarbi paziņojis Tramps.
