Kam pieder uz manas zemes uzkritušie koki?

Latvijas Republikas Civillikuma Lietu tiesību daļa uzliek zemes īpašniekiem, šajā gadījumā kaimiņam, pienākumu ierīkot un turēt tīru aptuveni vienu metru platu robežstigu. No jautājuma noprotams, ka kaimiņam piederošo koku zari liecas pāri otra nekustamajam īpašumam. Tomēr, ja kaimiņš šo savu pienākumu nepilda, blakus esošā īpašuma īpašniekam ir tiesības prasīt, lai kaimiņš zarus apzāģē līdz četri ar pusi metru augstumam no zemes atbilstoši Civillikuma 1099. pantam. Tātad kaimiņam visdrīzāk būs nepieciešams iebraukt teritorijā, lai kokus apzāģētu, uz ko viņam arī ir tiesības. Ja koka īpašnieks pats to nedara, tad kaimiņš ir tiesīgs šos zarus nocirst un paturēt sev, saskaņojot ar konkrēto pašvaldību. 

Atbildot uz jautājumu par kaimiņa tiesībām braukt otra īpašumā un zāģēt kokus, kas jau ir atdalījušies no augsnes vai paša koka, kaimiņš ir savā nekustamajā īpašumā jāielaiž, lai viņš varētu paņemt tam piederošos kokus, tos sazāģējot vai kā citādi. Tomēr gadījumā, ja ar šiem kokiem ir nodarīts kāds zaudējums, tad ir tiesība šo nolūzušo koku aizturēt līdz zaudējumu atlīdzināšanai. Būtiski uzsvērt, ka nolūzuša koka gadījumā zināmos apstākļos būs nepieciešama arī pašvaldības apsekošana un atzinums par tā stāvokli, lai izvairītos no atbildības par patvarīgu koku ciršanu.

Savukārt visļaunākajā situācijā, kad kaimiņš nav pienācīgi pildījis sev ar likumu uzliktos pienākumus un koks ir uzgāzies virsū mājai, ir tiesības prasīt zaudējuma atlīdzību, pamatojoties uz Civillikuma 1635. un 1779. pantu. Tomēr tādā gadījumā būs nepieciešams pierādīt, kā tieši kaimiņa darbība vai bezdarbība radīja attiecīgos zaudējumus.