Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kas bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis). Paaugstināts risks saslimt ar leģionelozi ir cilvēkiem ar hroniskām plaušu slimībām un novājinātu imūnsistēmu, arī bijušiem vai esošiem smēķētājiem, kā arī cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma.
Slimībai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūrai paaugstinoties līdz 39–40,5 grādiem. Parasti ir sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi. Ja rodas šādi simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta. Ārstēšanās visbiežāk notiek stacionārā. Ja slimību neārstē, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39%. Pontiaka drudzis ir slimības vieglākā forma bez pneimonijas, ar inkubācijas periodu piecas stundas līdz trīs dienas. Neārstējoties slimības simptomi izzūd pēc 2–5 dienām.
Infekcijas avots ir baktēriju leģionellu saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar leģionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Leģionellas vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti izmanto krānus vai dušas, tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos, kur karstā ūdens temperatūra ir zem 50 grādiem.
Tā kā leģionellas dzīvo dabas ūdeņos, tās pilnībā iznīcināt ūdensapgādes sistēmā nav iespējams, bet var novērst to pārmērīgu savairošanos. Tehniski vienkāršākais paņēmiens ir pastāvīgi augstas karstā ūdens temperatūras uzturēšana sistēmā.
Atceries, ka ar leģionelozi nevar saslimt, ūdeni dzerot vai mazgājoties vannā. Saslimšana iespējama, ieelpojot mikroskopiskus inficētā ūdens pilienus, un visbiežāk tas notiek dušā vai burbuļvannā.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild «Žurnāls Santa».
