«Bažu, par to, ka mums varētu aptrūkties gāze līdz apkures sezonas beigām, nav. Gāze ir pietiekoši gan «Latvijas gāzei», gan «Latvenergo», gan citiem tirgus dalībniekiem. Tuvākos trīs mēnešus mums nebūtu vispār ne par ko jāuztraucas,» sacīja Kalvītis.
Tāpat viņš pauda, ka tiek strādāts pie tā, lai vasarā nodrošinātu gāzes iesūknēšanu nākamajai apkures sezonai. «Es tādu iespēju nepieļauju, ka mēs varētu nesaņemt gāzi – vienā vai otrā veidā Latvija vasaras sezonā gāzi saņems,» pauda Kalvītis.
Viņš arī norādīja, ka Latvijā gāzes apgādes sistēma tika būvēta vēl padomju laikā, un infrastruktūra Latvijas vajadzībām ir ļoti liela un tehniski stabila. «Protams, tie savienojumi, ko pēdējos gados uzbūvējām gan ar Somiju, gan ar Poliju, dod teorētiskas iespējas apgādi diversificēt, bet, protams, iepriekšējos visos gados pamatā dabasgāze tika piegādāta no Krievijas,» sacīja Kalvītis.
Jautāts par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveides nepieciešamību Latvijā, Kalvītis norādīja, ka tās būtu ļoti lielas izmaksas, kas atsauktos uz gāzes cenu. «Teorētiski vēl kāds sašķidrinātās dabasgāzes termināls ir iespējams, bet par to būs jāmaksā visiem patērētājiem, jo simti miljoni, kas būs jāiegulda jaunā infrastruktūrā, gulsies uz gāzes gala cenu,» viņš sacīja.
Vienlaikus «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs minēja investīcijas cauruļvada sistēmā starp Lietuvu un Latviju, palielinot cauruļvada jaudu, jo Klaipēdas termināļa jauda liela.
Tāpat Kalvītis pauda, ka pie pašreizējām gāzes cenām pasaule nevar funkcionēt, tāpēc, ja nenotiks kāda ārkārtas situācija, tirgum būtu jānomierinās.
Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundu (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā – 10 TWh, bet Igaunijā – piecas TWh. Gāze no Krievijas pērn veidoja apmēram 20% no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālī pārkrautās gāzes.