Kājas slīd, kauli lūst!

Sākoties Covid-19 laikam, pacientu skaits Traumatoloģijas slimnīcā krietni samazinājās, bet, tiklīdz uzsniga sniegs un apledoja ietves, mūsu traumpunktā atkal vēršas vidēji 100–120 pacientu diennaktī, jo ir paslīdējuši uz slidenas ietves vai ielas, apledojušām trepēm, slapjā kāpņutelpā. Visbiežāk nokrītot gūst apakšdelma, potītes un gūžas kaula lūzumu. Savukārt brīvdienās traumpunktu piepilda slēpotāji, slidotāji un citi ziemas prieku baudītāji.

Jauni cilvēki biežāk lauž rokas, gados vecāki, īpaši sievietes, – gūžu. Protams, senioriem traumas ir bīstamākas, turklāt viņi bieži salauž gan gūžu, gan apakšdelmu, vai arī gan gūžu, gan pleca locītavu.

Pats par sevi saprotams, ka slidenā laikā jāizvēlas ērti un stabili apavi, taču nereti dāmas ar pamežģītām potītēm jau nākamajā dienā traumpunktā uz pārbaudi ierodas augstpapēžu kurpēs. Ak, dāmas, nedariet tā!

Cilvēkiem cienījamā vecumā ļoti slidenā laikā, manuprāt, labāk pat nevajadzētu iet ārā. Ja vien iespējams, lai nepieciešamo atnes bērni, radi vai kaimiņi. Atceros gadījumu, kad cienījama vecuma kungs ar kundzi gāja pa ietvi, viņa paslīdēja un krita, viņš viņai virsū. Kundzei bija labā apakšdelma, kungam – kreisā apakšdelma lūzums. Abi ar ģipsi ejot prom no traumpunkta uz mājām, nezaudējot humoru, nosmēja – labi, ka pa abiem vēl ir divas rokas un varēs viens otru stutēt.

Ziemas traumu TOPS

1. Apakšdelma jeb spieķkaula lūzums

Apakšdelmā ir divi kauli – spieķkauls un elkoņa kauls. Biežāk lūst tikai spieķkaula apakšējā daļa, bet reizēm abi kauli. Šis lūzums rodas, ja, krītot uz priekšu, instinktīvi pašauj apakšā roku. Turpretim, ja krīt atmuguriski, lūst elkoņa kauls, tā visbiežāk gadās slidojot.

Sākumā sāpes nav prevalējošas, vispirms ir tūska un smagāka lūzuma gadījumā acīm redzama deformācija.

Nereti uzskata – ja pirkstus var pakustināt, lūzuma nav, – taču tā nav tiesa.

Kad pietūkst plaukstas locītava, tiek nospiesti nervi, un pieaug pulsējošas sāpes. Kustinot locītavu, var būt dzirdami krakšķi.

Nākamajā dienā veidojas asinsizplūdums. Sākotnēji tas ir zemādā, bet no otrās līdz ceturtajai dienai izplūst pa ādu. Plauksta un arī pirkstu gali kļūst zilgani.    

Ja lūzums ir nobīdījies, dakteris, iespricējot atsāpinošas zāles, veiks repozīciju, tas ir, novietos kaulu fragmentus vietā. Pēc tam uzliks ģipša longeti un taisīs kontroles rentgenu. Ja kauls atrodas savā vietā, ārstē ar ģipsi, bet, ja tas ir šķembains, – operē.

Ko darīt UZREIZ?

• Imobilizē! Kustoties lauzto kaulu gali saskaras, un tas rada sāpes. Taču, ja roka tiks fiksēta, sāpju tikpat kā nebūs, tikai diskomforts. Šim nolūkam var izmantot jebkādu cietāku priekšmetu – dēlīti, kociņu, avīzes vai žurnālu, ko sarullē, tajā ievieto roku un iekar kaklā, piemēram ar šalli. Ja nav, ar ko piesiet, pietur ar otru roku.
• Atvēsini! Pēc iespējas drīzāk pie traumētās vietas pieliec un minūtes piecpadsmit paturi ko aukstu, apakšā paklājot drāniņu! To atkārto ik pa laikam pirmajās divās dienās. Tas sašaurinās asinsvadus, mazinās asinsizplūduma un tūskas veidošanos.
• Dodies pie ārsta!

Biežākās kļūdas

1. Mēģina caur sāpēm kaulus salikt vietā, tā radot mīksto audu un nervu bojājumus. 
2. Traumētajai vietai tieši uz ādas liek klāt sniegu, izraisot mīksto audu apsaldējumu. Apakšā jābūt audumam, piemēram, šallei.
3. Neiet pie ārsta vai ierodas tikai pēc pāris nedēļām, kad jau sākuši veidoties rētaudi. Tad operācija būs sarežģītāka un dzīšana lēnāka. Nedarot neko, jā, jebkurš, arī novirzījies, kauls saaugs, taču visdrīzāk – nepareizi. Roka būs šķība, un kustoties radīsies sāpes.

 

2. Potītes lūzums vai mežģījums

Pēdas locītavā vienlīdz bieži ir gan lūzumi, gan mežģījumi un saišu sastiepumi. Pēda no apakšstilba kauliem var izmežģīties, tātad iziet no locītavas, tikai tad, ja salauzti kauli. Ja potīte ir vizuāli deformēta, lūzumu var noteikt pat bez rentgena bildes, tomēr rentgenu veic jebkurā gadījumā, lai saprastu, tieši kāds ir lūzums.

Potītes bieži lūst, ne tikai paslīdot un nokrītot, bet arī vizinoties ar ragaviņām.

Tajās sēž bērni, bet vecāki iziet priekšā, lai neiebrauc kokā, un – bums! – ragavas kājā iekšā un potīte pušu! Potīti bieži lauž, arī cenšoties ragaviņas nobremzēt, liekot priekšā kāju.

Sāpes parasti rodas nevis uzreiz, bet mazliet vēlāk, kad pieaug mīksto audu tūska, līdz uz kājas vairs nevar uzkāpt. Un – jo lielāka tūska, jo stiprākas sāpes. Vēl pēc tam veidojas asinsizplūdums zemādā un pēdas locītavā.

Lūzums var arī nebūt nobīdījies, proti, kauls ir salūzis, bet atrodas fizioloģiskā taisnē. Ja neuztaisa rentgenu un turpina kāju slogot, var rasties dislokācija jeb kaulu nobīde, un tad nepieciešama operācija. Cilvēkiem ir maldīgi priekšstati, ka operāciju veic, lai kauls ātrāk sadzītu. To dara galvenokārt tāpēc, lai kaulu novietotu savā vietā, kā arī potencētu dzīšanas procesu. 

Ko darīt UZREIZ?

• Atbrīvo kāju! Uzmanīgi mēģini novilkt zābaku. Ja neizdodas, lai paliek. Rentgena bildi var uztaisīt arī caur zābaku, un tālāk palīdzēs dakteris. Ja citādi nevarēs, apavu sagriezīs.
• Atvēsini! Bet neliec ledu vai sniegu pa taisno uz ādas! Vēsumā mazāk veidosies mīksto audu tūska un zemādas asinsizplūdums, kas rada sāpes. Tas ir ļoti svarīgi pirmajās stundās un pirmajās divās dienās pēc traumas. Kaut ko aukstu vēlams pielikt ik pēc divām stundām. Tiklīdz rodas siltuma sajūta un pulsējošas sāpes, aukstuma kompresi maina.  
• Uz augšu! Kāju pacel uz augšu, lai mazinās tūska un sāpes.

• Ja sastieptas saites, aptin elastīgo saiti! Tad bojātajām saitēm būs mazāka slodze, taču lūzuma gadījumā gan to nevajag lietot, jo tā lieki nospiedīs mīkstos audus. 

Biežākā kļūda

Neskatoties uz sāpēm, turpina kāju slogot, tas ir, staigāt. To darīt nevajadzētu. Bet, ja nevar iztikt bez pārvietošanās, jāizmanto kruķi.

3. Gūžas kaula lūzums

Jauniem cilvēkiem tas ir reti, bet senioriem, īpaši kundzēm, – ļoti bieži. Visbiežāk cilvēki nokrīt pie veikala uz slapjām flīzēm.

Ja lūzis augšstilba kauls un kāju nekustina, sāpes ir mērenas, taču kustinot – stipras. Vizuāli pie augšstilba kaula lūzuma novēro, ka viena kāja ir īsāka par diviem līdz četriem centimetriem un pēda rotēta uz ārpusi. Pietūkums šajā gadījumā ir mazāk izteikts. Otrajā vai trešajā dienā parādās asinsizplūdums. Nekādi nebūs iespējams iztikt bez ārsta palīdzības. Ja kauls nav ļoti salauzts, to saskrūvē kopā ar skrūvēm un stieņiem, taču šķembaina lūzuma gadījumā veic endoprotezēšanu – liek mākslīgo locītavu. 

Ko darīt UZREIZ?

• Zvani 112! Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo cietušo var transportēt tikai guļus stāvoklī.    
• Atbalsti kāju! Kamēr gaidi mediķus, lai mazinātos slodze uz gūžas locītavu, zem ceļa locītavas izveido valnīti, piemēram, no jakas vai segas, lai celis būtu mazliet saliekts.

Lūzumu neredzēja, bet – ir!

Lūzumi sastopami biežāk nekā mežģījumi un sastiepumi. Ja lūzums ir bez nobīdes, kā tautā saka, kaulā ir plaisa, var gadīties, ka pirmajā dienā rentgenā lūzumu neredz, tādēļ pēc 7–10 dienām jāveic kontroles izmeklējums. Tāpēc, ja ir rakstīts veikt atkārtotu rentgenu, tas obligāti jādara. Paskaidrošu, kāpēc tā. Kaulam sākot dzīt, pirmajā etapā kaula šūniņas noārdās, un tad tās sāk būvēt no jauna.

Septītajā dienā lūzums ir redzams daudz labāk nekā pirmajā, tāpēc cilvēki nereti sūdzas, ka dakteris ir slikts, jo nav to pamanījis.

Rentgena attēlos ārsti skatās tipiskās vietas, kur kauli lūst. Lai tomēr būtu dubulta kontrole, Traumatoloģijas slimnīcā rentgena bildes vienmēr izvērtē gan traumatologs, gan radiologs.  

Ja krītot atspiedies ar roku pret zemi un ir sāpes, taču trauma nešķiet nozīmīga, visdrīzāk lūzuma nav. Kādas četras dienas vari nogaidīt, taču, ja sāpes nepāriet, jātaisa rentgens. Viss atkarīgs no tā, kā trauma gūta, vai tikai atspiedies vai arī ar visu svaru uzkriti rokai virsū. Ja tūska nepieaug, tas nozīmē, ka trauma nav tik bīstama.

Kad noteikti pie daktera

Ārstam obligāti jāparādās, ja sasista mugura, kaut sākumā sāpes var nebūt izteiktas. Lūzumos cieš kaula cietais virsējais slānītis, un, turpinot staigāt, kauls nevis salūst, bet saplacinās. To sauc par kompresijas lūzumu. Tad mainās stāja, tiek nospiestas nervu saknītes, kas nāk no muguras smadzenēm, un sāpes pakāpeniski arvien pastiprinās, jo deformējas skriemeļi.

Un vēl – pie daktera noteikti jādodas, ja sasista galva un ir reibonis, slikta dūša, redzes dubultošanās, nepatika pret gaismu un apjukums. Iespējams, tas ir smadzeņu satricinājums.

Samērā bieži sasit astes kaulu, un, pēc maniem vērojumiem, visbiežāk nez kāpēc tas gadās jaunām sievietēm. Parasti to salauž, kāpjot lejup pa slidenām trepēm un paslīdot uz pakāpiena kantes. Lai gan šī trauma nav bīstama, tā rada stipras sāpes sēžot un dodoties uz tualeti. Ja smeldze nav pārgājusi mēneša laikā, jāiet pie ārsta, lai pārliecinātos, vai kauls nav lauzts un nav nepieciešama operācija. Visbiežāk salūst pats kaula galiņš, kuru izņem ārā.

Kas vēl ir svarīgi?

Tīrot sniegu, ievēro mērenību! Pārslogojot rokas, nereti sāk sāpēt plaukstas locītava, jo radies cīpslu iekaisums. Turpinot darboties, cīpsla berzējas gar locītavas apvalku, un iekaisums pastiprinās vēl vairāk. Tad ļoti svarīgs miers, un ārsts bieži vien ieteiks uzlikt ģipša longeti.

Viedoklis

SARMĪTE DŪZE, traumatoloģe ortopēde, Medicīnas centra ARS traumpunkta vadītāja: Nebaidies iet pie daktera!

– Uzsniegot sniegam un apledojot ietvēm, jūtami mainās mūsu pacientu traumu raksturs. Visbiežāk ierodas ar apakšdelma un potītes lūzumiem. Diezgan bieži redzam arī astes un krusta kaula lūzumus. Slēpojot uz apledojoša, pauguraina kalna, mēdz salauzt ribas, kas ir mazāk pasargātas nekā kājas slēpošanas zābakos.

Biežāk traumas gūst fiziski aktīvi cilvēki un tie, kas cienījama vecuma vai kādas slimības dēļ ir nestabilāki. Vecs cilvēks pēc insulta nereti pamanās nokrist pat vairākas reizes gadā. Ir arī cilvēki, kas pastāvīgi iegrimuši savās domās un tāpēc neuzmanīgi, kas uz nenotīrītām un nenokaisītām ietvēm mēdz beigties bēdīgi.

Ļoti bieži paslīd vietās, kur sasalusi sāls šļura. 

Ja roka atspiesta pret sienu vai zemi un mazliet sāp, diez vai tā būs lauzta, ja vien cilvēkam nav osteoporoze un kauli trausli. Parasti atvēsinot sāpes atlaižas, bet, ja pēc laika sāk stipri sāpēt, vajag pārbaudīties.

Daudzi baidās inficēties ar Covid-19, taču traumpunktos un poliklīnikās šajā ziņā ir droši, telpas tiek rūpīgi dezinficētas. Varbūt arī tāpēc cilvēki, kas krituši ap Ziemassvētkiem, ierodas pie ārsta tikai janvāra vidū. Taču bīstams nav tikai lūzums. Arī pārplēstu muskuli, locītavas kapsulu vai pārrautu saiti nedrīkst atstāt bez ievērības.

Jāatceras, ka pēc krišanas uz muguras var rasties asiņošana nierēs, ko iespējams pamanīt tikai vēlāk, kad tiek traucēta nieru darbība.

Pamatprincipi ikvienas traumas gadījumā ir atvēsināt, atslogot, atsāpināt un imobilizēt. Ja sāpes traucē un ir kustību ierobežojumi, jebkurā gadījumā labāk aiziet pie ārsta. Ja nav vēlēšanās doties uz traumpunktu, var piezvanīt un palūgt ģimenes ārstam, lai izraksta nosūtījumu uz rentgenu E-veselībā.

Vislielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj traumas gadījumā, – paši sev rada apsaldējumus, uzliekot uz ādas ledu un vēl pietinot ar elastīgo saiti. Un vēl – ja rokai vai kājai uzlikts ģipsis, jāzina, ka ir mainījusies asinsrite un vielmaiņa, tāpēc aukstā laikā daudz ātrāk var apsaldēt pirkstus.

Ja sasista galva, mugura, gūža, ir stipras sāpes un grūti piecelties, nevajag mēģināt nokļūt traumpunktā pašam, bet gan – saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tad jādodas uz slimnīcu, kur ir politraumu speciālisti un iespējams veikt plaša spektra izmeklējumus. Svarīgi cietušo pareizi transportēt, atsāpināt un apskatīt nevis tikai sasisto vietu, bet arī pārējās orgānu sistēmas.

Iesaku nelietot alkoholu, ja slidenā laikā jāiet laukā. Senioriem vajadzētu palūgt kaimiņiem vai radiniekiem, lai atnes produktus no veikala. Ir dienas, kad traumpunktā cita pēc citas ierodas kundzītes ar lauztām rokām, jo bija devušās iepirkties. Krītot, protams, dabū arī pušumus, tāpēc ikvienam ir svarīgi vakcinēties pret stingumkrampjiem.