Rīga -4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Negadījumā neciest vai neiekļūt vispār?
Vēl nesen ražotāji, dižojoties ar sasniegumiem drošības jomā, galveno uzmanību pievērsa gaisa spilvenu skaitam. Tagad uzsvars ir pārvirzījies uz aktīvās drošības daudzveidību, kas bieži vien tiek iemaskēta garā akronīmu sarakstā.
«Pirms divdesmit gadiem, sakot drošības sistēma, domāja – sistēma, kurai pateicoties sadursmes gadījumā cilvēks izdzīvos. Prioritāte bija uzkonstruēt tādu virsbūvi, kas pēc iespējas efektīvāk absorbētu triecienu un pasargātu pasažieru dzīvību. Tagad mēs esam sasnieguši posmu, kad koncentrējamies uz notikumu paredzēšanu, lai novērstu negadījumus principā. Manuprāt, doma, ka galvenais ir novērst avārijas, ir vispareizākā,» saka Raimonds Zandovskis, Delfi Auto redaktors un ilggadējs Latvijas Gada auto tiesnesis.
Moderni radari un jaudīgi procesori ir ievērojami paplašinājuši drošības sistēmu iespējas. Agrāk labākās drošības funkcijas bija pieejamas tikai premium klasē, tagad ar tām ir aprīkoti visdažādākie transportlīdzekļi – sākot no kompaktauto, piemēram, Peugeot 208 un Toyota C-HR, un beidzot ar ģimenes SUV, piemēram, Škoda Kodiaq un Hyundai Santa Fe. Šie modeļi ar gandrīz trim desmitiem drošības asistentu neatpaliek no tādiem luksusa zīmoliem kā Mercedes-Benz. Pat vidējās klases ražotāji pastāvīgi ievieš dažādas inovācijas. Piemēram, jaunajā Santa Fe ir uzstādīta pretsadursmes sistēma, kas uz ceļa piefiksē automašīnas, gājējus un velosipēdistus.
Lielam transportlīdzeklim šāds palīgs ir īpaši noderīgs. Tāpat Santa Fe ir iebūvēti arī pagriezienu monitori, kas parāda notiekošo aklajās zonās; inteliģentā kruīza kontrole, kas pēc navigācijas datiem pielāgojas ātruma ierobežojumiem un sabremzē pirms asiem līkumiem; kā arī joslas maiņas asistents. Un tā ir tikai neliela daļa šī modeļa drošības aprīkojuma.
Lielākā daļa sistēmu ir obligātas, bet ne iecienītas
Ražotāji mazos ekonomiskās klases automobiļus bieži reklamē, uzsverot, ka tajos ir drošības funkcijas, kas parasti ir lielākos modeļos, piemēram, avārijas bremzēšana, joslas pamešanas brīdinājums un ceļa zīmju atpazīšana. Patiesībā Eiropas Savienībā šīs tehnoloģijas ir obligātas, tāpēc bez tām neko jaunu viņi vairs vispār nedrīkst pārdot.
Taču ir braucēji, jo īpaši pieredzējušāki buki, kas joprojām pret šīm sistēmām izturas skeptiski.
«Joslas uzraudzība ir vienkārši lielisks izgudrojums, jo tā novērš frontālās sadursmes, kas nereti beidzas pavisam bēdīgi. Arī avārijas bremzēšana samazina negadījumu skaitu un pasargā autovadītājus no kakla traumām. Svarīgas ir arī drošības sistēmas, kas aizsargā velosipēdistus un gājējus. Tomēr ar dažām tehnoloģijām viss nav tik viennozīmīgi. Piemēram, tāda sistēma kā ātruma brīdinājums nereti mānās – tā mēdz nolasīt ceļa zīmes uz kāda mazāka ceļa. Arī navigācija mēdz mulsināt – rāda ātruma ierobežojumu tad, kad tas vairs nav aktīvs,» stāsta Raimonds.
Cik efektīvi ir šie dzīvību glābēji?
Aptaujā, ko veica Kanādas apdrošinātāju platforma Insurance Hotline, tika noskaidrots, ka 52% cilvēku neizmanto uzstādītās drošības sistēmas, savukārt 42% respondentu apgalvoja, ka tās novērš uzmanību no ceļa. Tomēr tas pats pētījums atklāja, ka ar modernām sistēmām aprīkotu automašīnu vadītāji ir iesnieguši mazāk apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par zaudējumiem satiksmes negadījumos. Varbūt šie uzraugi tomēr ir noderīgāki, nekā šķiet?
Zinātniskais portāls SpringerOpen.org izveidoja visaptverošu pārskatu par Eiropas transporta pētījumiem tieši saistībā ar drošības asistentiem. Portāla darbinieki analizēja avāriju datus no Austrijas, salīdzināja negadījumu skaitu dažādos laika nogriežņos un izteica prognozes par to, kā modernās sistēmas varētu ietekmēt šo statistiku turpmāk. Saskaņā ar viņu aprēķiniem līdz 2040. gadam tikai Austrijā vien aktīvās drošības sistēmas gadā novērsīs vairāk nekā 8000 avāriju un glābs 70 cilvēku dzīvību. Savukārt avārijas bremzēšana sadursmju daudzumu samazinās pat par 24%, bet ātruma uzraudzība un pielāgošana – par 8%.
Lai samazinātu bojāgājušo skaitu, visefektīvākā, viņuprāt, būs joslas uzraudzība, kas glābs pat 100 dzīvības gadā.
Un tas tikai Austrijā vien – valstī ar salīdzinoši nelielu negadījumu skaitu un plašu datu pieejamību. Valstīs, kurās negadījumu ir par galvastiesu vairāk, pie kurām pieskaitāma arī Latvija, modernās palīgsistēmas bojāgājušo skaitu, domājams, samazinātu vēl vairāk.
Jums tās var nepatikt, bet jums tās ir jāpieņem
Šie asistenti ir vēl viens supervērīgs acu pāris, kas īpaši noderēs, piemēram, ģimenēm un draugu kompānijām garos ceļojumos, kur šofera uzmanību viegli var novērst bērni vai citi pasažieri. Ģimenēm domātajos SUV, piemēram, Hyundai Santa Fe, šie asistenti bieži vien ir īpaši kalibrēti, lai panāktu īpašu jutīgumu.
Daudzus pieredzējušus autovadītājus kaitina šo sistēmu nepārtrauktie signāli, taču te jāņem vērā – pētījumi liecina, ka cilvēki ar tiem aprod dažās stundās un pēc tam jau uztver nevis kā uzmācīgus, bet dzīvību glābjošus.
Protams, ja drošības sistēmas kļūst tracinošas, parasti tās var izslēgt. Tiesa, saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām ražotājiem ir jānodrošina, ka šīs sistēmas tiek aktivizētas katru reizi, kad tiek iedarbināts dzinējs. Tas nozīmē, ka nav vienkārša risinājuma tās ar vienu pogu izslēgt uz visiem laikiem. Un tā darīt arī nevajadzētu. Jo tieši drošības sistēmas jūs var pasargāt no nepieciešamības kļūt par autoru… apdrošināšanas atlīdzības pieteikumam.
