Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Tas ir tikai loģiski un labi, ka mūsdienās cilvēki dzīvo ilgāk un tas nosacītais vecums ir pavirzījies stipri uz priekšu. Cilvēkam nav jāierobežo sevi vai jākaunas par to, ka viņam ir 80 un 90 gadu. Gluži pretēji – cilvēki arī senioru vecumā ir aktīvi un vada automašīnas,» atzīst psihiatrs Māris Taube.
Tomēr, gribam mēs to vai ne, kognitīvās funkcijas pēc 70 gadu vecuma nedaudz pasliktinās, un tas ir normāls novecošanas process. Standarta situācijas ikdienā cilvēkam nesagādā nekādas raizes, bet, ja notiek kas negaidīts, viņam nepieciešams ilgāks laiks, lai saprastu, kā rīkoties. Pasliktinās reakcijas ātrums, redze un uztvere. Braucot ar auto, cilvēks redz, kas notiek priekšā, bet kļūst grūtāk sadalīt uzmanību un redzes lauku, lai kontrolētu, kas notiek sānos un aizmugurē.
«Bet jāapzinās, ka visas šīs nianses – tā nav slimība, kuru dēļ mēs drīkstētu seniorus ierobežot. Pat epilepsijas pacientiem, kam noteiktu laiku nav bijušas lēkmes, ļauj vadīt automašīnu. Līdz ar to, no vienas puses, mēs kļūstam liberālāki un cienām normālu novecošanas procesu, bet, no otras puses, arī senioriem pašiem ir jābūt drusku uzmanīgākiem.» Kā saprast, ka sēšanās pie stūres pašam kļūst jau apgrūtinoša?
«Tas, ka daudzi seniori saka – jā, es braucu ar mašīnu, bet tikai zināmus maršrutus, liecina par to, ka cilvēks pats kādā brīdī var to kritiski saprast. Man, piemēram, bija pacients, kurš teica – redzu luksoforā zaļo gaismu, bet ieraugu arī nākamo luksoforu, kur deg zaļā gaisa, uzmanība pārslēdzas uz to, un pat nepamanu, ka tuvākajā jau gaisma nomainījusies. Tās ir nianses, ko neviens nepamanīs arī medicīnas pārbaudes komisijā, – tas ir novecošanas normāls process, ne smaga slimība.
Tāpēc aicinātu seniorus tomēr pievērst uzmanību tam, ko viņiem, labu gribēdami, saka tuvinieki, un noticēt, ja bērni vai mazbērni saka, ka vajag ierobežot to braukšanu.
Vai ierobežot maršrutus, braukt tikai vasarā vai tikai vasarnīcas rajonā uz veikalu, varbūt ne lietū, ne tumsā, mazāk ziemas laikā… Tas ļauj izvairīties no nestandarta situācijām, kas prasa ātru reakciju. Pats tiešām to reizēm nevar īsti novērtēt, jo negribas pieņemt, ka veikt kādu funkciju ir kļuvis grūtāk. Nereti gadās, ka braukšana beidzas tikai ar satiksmes negadījumu – seniors iebrauc grāvī vai izraisa avāriju, pēc kuras mašīnai bleķi ir beigti.»
Vērts atcerēties, ka arī paši tuvinieki, redzot, ka seniora veselība ir aizdomīga, var ziņot par to CSDD, kas aicinās veselības pārbaudi veikt pirms termiņa. Arī gads ir ilgs periods, kura laikā cilvēkam var pasliktināties asinsrite vai izmainīties asinsspiediens.
Māra Taubes ieteikums
Visiem senioriem, kas piedalās satiksmē, noteikti ir jāseko līdzi savam asinsspiedienam un savam cukura līmenim asinīs. Šie ir divi lielākie riska faktori, kas var novest pie īslaicīgiem reiboņiem. Automašīnas mūsdienās ir ātras un jaudīgas, līdz ar to sekunde, kad uznāk reibonis, var daudz ko izšķirt.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild Žurnāls Santa.
