Lasītājas jautājums: Manai vecmāmiņai ir 86 gadi. Viņai ir dažādas kaites, to skaitā Pārkinsona sindroms, kas padarījis nespēcīgas rokas un kājas. Citādi viņa ir ar ļoti gaišu prātu, cenšas joprojām rosīties pa māju un sevi apkopt. Tomēr viņa īsti vairs nevar doties ārpus mājas, jo pat nokāpt divus pakāpienus pa savas mājas lievenīti ir ļoti grūti. Nokļūt uz vizītēm pie ģimenes ārsta, uz vakcinēšanos un analīzēm kļuvis gandrīz neiespējami. Mums ieteica vecmāmiņai nokārtot invaliditāti, lai ģimenes ārsts un māsiņa varētu doties pie viņas uz mājām arī tad, kad nav akūta slimība. Tomēr nav īsti skaidrs, ko tas šajā gadījumā nozīmētu un vai tiešām invaliditātes nokārtošana ir vienīgais veids, kā rīkoties. Ilze Jūrmalā
Arī es iesaku painteresēties par invaliditātes noteikšanu vecmāmiņai. Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta pirmās daļas 15. punktā rakstīts, ka personas ar I invaliditātes grupu ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, arī ģimenes ārsta vizīti. Savukārt citām iedzīvotāju grupām par ģimenes ārsta mājas vizītēm jāveic pacienta līdzmaksājums. Cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, tas par ģimenes ārsta mājas vizīti ir 2,85 eiro.
Pastāstīšu sīkāk par invaliditātes noteikšanu… To valstī reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību. Invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Valsts komisija), kura lēmumus pieņem neatkarīgi, un pie vienas un tās pašas diagnozes, ņemot vērā slimības smaguma pakāpi, var noteikt I, II vai III invaliditātes grupu vai arī atzīt, ka veselības traucējumi nav tik būtiski, lai noteiktu invaliditāti. Ja piešķir II vai III invaliditātes grupu, cilvēku no pacienta līdzmaksājuma neatbrīvo.
Tātad – ja jūsu vecmāmiņas ģimenes vai ārstējošais ārsts uzskata, ka viņas veselības stāvoklis un kustību ierobežojumi atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, viņam jāsagatavo nosūtījums uz Valsts komisiju invaliditātes ekspertīzes veikšanai (veidlapa Nr.088/u). Vēl šim nolūkam nepieciešams iesniegt jūsu vecmāmiņas vai viņas pilnvarotās personas iesniegumu, funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu un citus dokumentus, ja ārsts vai pati vecmāmiņa uzskata, ka tie nepieciešami ekspertīzei.
Minēto dokumentu veidlapas pieejamas arī Valsts komisijas mājaslapā.
Šos dokumentus Valsts komisijā var iesniegt jebkurā klientu apkalpošanas nodaļā, piemēram, sūtot pa pastu uz Rīgas apvienoto nodaļu, Ventspils ielā 53, Rīga, LV-1002. Nodaļu un adrešu saraksts pieejams Valsts komisijas mājaslapā https://www.vdeavk.gov.lv/lv/filiales. Tos var iesniegt arī elektroniski vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu un aizpildot tiešsaistes iesnieguma formu.
Redakcijas piebilde
Sazinājāmies arī ar ģimenes ārstu Aini Dzalbu. Lūk, viņa atbilde:
– Mēs, ģimenes ārsti, saprotam, ka senioriem bieži vien ir grūti pārvietoties un nokļūt ģimenes ārsta praksē, tomēr mājās aprūpējam vienīgi smagi slimus pacientus veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā.
Ārsta un medicīnas personāla mājas vizītes ir izmaksu un laika ziņā neefektīvs pacientu aprūpes pakalpojums. Daudzās, pat bagātās valstīs, cenšas samazināt mājas vizīšu skaitu un meklē dažādus risinājumus kā piederīgajiem, pašvaldības vai sociālā dienesta personālam nogādāt cilvēkus ar pārvietošanās traucējumiem ģimenes ārsta praksēs.
Arī Latvijā mājas vizītes pie pacientiem apmaksā tikai dažām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem un paliatīvi aprūpējamiem slimniekiem.
Jāpiebilst, ka arī šajā gadījumā, piemēram, mājas vizītē pie bērna ārsts dodas, ja veselības stāvoklis neļauj viņu atvest uz ārsta praksi.
Spriežot pēc situācijas apraksta, Ilzes vecmāmiņas veselības stāvoklis vērtējams kā smags, taču stabils – viņai nav dzīvību apdraudošas sūdzības vai veselības pasliktināšanās, kas prasītu ārsta mājas vizīti. Jums vajadzētu meklēt risinājumus, kas atvieglotu vecmāmiņas nokļūšanu ģimenes ārsta praksē, piemēram, palīglīdzekļus, ratiņkrēslu.
Vēl iesaku sagatavot dokumentāciju invaliditātes ekspertīzei, jo – ja tiks piešķirta I grupa, nebūs jāveic pacienta līdzmaksājums. Taču arī pacientiem ar I grupas invaliditāti veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti līdzīgi. Ģimenes ārsts dodas pie pacienta uz mājām, ja veselības stāvoklis neļauj viņam ierasties ārsta praksē, piemēram, pacients ir gulošs pēc insulta vai paliatīvi aprūpējams smagas onkoloģiskas slimības gadījumā.
Kas attiecas uz vakcīnām un analīzēm mājās… Patlaban valsts paredz apmaksāt tikai Covid-19 vakcināciju pilnībā gulošiem pacientiem, un arī analīžu ņemšana mājās šādā situācijā nav standarta risinājums.