Sirds ritma un citu svarīgāko veselības parametru mērījumi ir neatņemama viedpulksteņu sastāvdaļa, ko aktīvi izmanto ne tikai, tie, kuri sporto, bet ikviens, kurš vēlas labāk izprast savu ķermeni un uzlabot pašsajūtu.
“Dažādi sirdsdarbības mērījumi, SpO2 rādītāji, miega cikli – tas ir tas, ko vēlamies savā ikdienas digitālā asistenta funkciju arsenālā. Tomēr, lai cik iespaidīgi šie raksturojumi neizklausītos, liela daļa lietotāju nemaz nezina, ko katra no šīm funkcijām nozīmē un kā to pielietot ikdienā. Tehnoloģijas ir noderīgas tad, ja kalpo cilvēkiem, nevis otrādi. Pirms pieņemt lēmumu par jaunākās paaudzes viedpulksteņa iegādi, ir vērts labāk izprast tā sniegtās iespējas savas veselības uzraudzībai,” saka Aleksandrs Jekimovs, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.
Vienkāršs, bet svarīgs – pulsa mērījums
Šobrīd vairums tirgū pieejamo valkājamo ierīču ir aprīkotas ar optiskajiem pulsa sensoriem. Tas nozīmē, ka pulsu mēra pulksteņa aizmugurē iestrādātas mirgojošas gaismas diodes, kuru izstarotā gaisma iekļūst zem ādas un atstarojas no asins plūsmas, savukārt algoritms aprēķina asins plūsmas jeb pulsa ātrumu. Šāds risinājums ir ērtāks nepārtrauktai pulsa uzraudzībai ikdienā, jo neprasa atrasties nekustīgā stāvoklī vai izmantot īpašas pulsometra jostas.
Sirdsdarbības mērījumi ir vērtīgs signāls, kas ļauj pamanīt, kad ķermenis brīdina par paaugstinātu slodzi, kas ir īpaši būtiski treniņu laikā.
Normāls sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī ir aptuveni 60–80 sitienu minūtē. Par paātrinātu tiek uzskatīts pulss virs 80 sitieniem minūtē. Pie paaugstinātas slodzes, piemēram, sportojot, pulsa maksimālās vērtības katram būs individuālas, jo tās nosaka fiziskās sagatavotības līmenis un vispārējais veselības stāvoklis. Šīs vērtības iespējams noteikt ar viedpulksteni, kas arī brīdinās, ja tās tiks pārsniegtas.
“Pateicoties mākslīgā intelekta algoritmiem un uzlabotiem sensoriem, viedpulksteņu rādītāji precizitātē vairs tikai nedaudz atpaliek no medicīniskajiem izmeklējumiem. Tomēr galvenā priekšrocība ir iespēja jebkurā brīdī sekot pulsa izmaiņām,” skaidro Aleksandrs Jekimovs.
Skābekļa līmenis asinīs jeb SpO2
Viens no jaunākajiem sensoriem un mērījumiem, kas var sniegt daudz noderīgu datu par mūsu veselības stāvokli, ir pulsa oksimetrs. Tas veic SpO2 mērījumu jeb skābekļa piesātinājumu asinīs. Gan medicīnā, gan viedpulksteņos izmantotie oksimetri izmanto sarkanās un infrasarkanās gaismas sensorus, mērot to, kā gaisma izstarojas jūsu rokā.
Rezultātā iegūstam procentuālo skābekļa daudzumu asinīs, ka parāda, cik labi ar skābekli ir apgādāts organisms un cik labi funkcionē orgāni. Zems SpO2 līmenis var izraisīt nogurumu, enerģijas trūkumu un galvassāpes. Veseliem cilvēkiem SpO2 ir aptuveni 95%, lai gan zemāki rādītāji ir iespējami un normāli. Tomēr, ja regulāri saņemat rādītājus zem 90%, iespējams, ir laiks konsultēties ar ārstu.
Kā norāda Aleksandrs Jekimovs, šie sensori arvien biežāk tiek iekļauti profesionālā sporta aktivitātēm paredzētos viedpulksteņos, lai palīdzētu ekstremālu sporta veidu cienītājiem: “Šādi sensori ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri kāpj kalnos vai aizraujas ar ekstrēmajiem sporta veidiem lielā augstumā, kur skābekļa zudums var būt lielāks.”
Cik augsts ir tavs stresa līmenis?
Ar stresu ikdienā sastopamies mēs visi, vai tās būtu neparedzētas situācijas, vai vienkārši drudžaina darbadiena. Ilgstošs stress var ietekmēt mūsu veselību, jo rada papildu slodzi ķermenim un emocionālajam stāvoklim. Tāpēc savlaicīga stresa atpazīšana var izrādīties lielisks profilakses līdzeklis, lai saprastu, kad ir vērts iepauzēt ikdienas skrējienu.
“Valkājamās viedierīces mēra stresa līmeni, izmantojot sirds ritma mainīgumu jeb laika intervālus starp sirds sitieniem, un novērtē stresu 100 punktu skalā. Atšķirībā no sirdsdarbības mērīšanas, kas fiksē vidējo sirdspukstu skaitu minūtē, šie sirdsdarbības ātruma mainīguma rādījumi ir vairāk vērsti uz nelielām sirdsdarbības svārstībām, kas var raksturot stresu,” skaidro Aleksandrs Jekimovs.
Dziļš, sekls vai veselīgs miegs?
Miega kvalitātes analīze ir gandrīz katra viedpulksteņa funkciju klāstā, lai varētu zinātniski novērtēt jūsu naktsmiera kvalitāti – cik ilgi esat gulējis, vai miegs ir bijis dziļš un atjaunojošs, vai sekls un saraustīts. Tas palīdz novērtēt gulēšanas paradumus un arī piemeklēt optimālo brīdi, kad sākt dienu, mostoties piemērotākajā miega fāzē.