Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bīstamākais laiks – diennakts maiņa no gaismas uz tumsu
Īpaši vērīgiem autovadītājiem ir jābūt saullēktā un vakara krēslā, kad vērojama vislielākā dzīvnieku aktivitāte. Ja vasarā tas ir agri no rīta vai vēlu vakarā, tad rudens mēnešos šajā laikā cilvēki parasti dodas uz darbu vai no darba uz mājām, līdz ar to sadursmju risks palielinās. Papildus jāņem vērā, ka stirnām, briežiem un aļņiem oktobris un novembris ir pārošanās laiks, bet mežacūkām tas iestājas decembrī.
Šajā laikā dzīvnieki kļūst aktīvāki, jo meklē sev partneri. Sevišķi to var novērot aļņiem, kas, riesta laika iedvesmoti, mēdz iemaldīties pat pilsētā.
«Autovadītājiem šajā laikā ir jābūt īpaši uzmanīgiem, it īpaši pārvietojoties pa ceļiem ārpus apdzīvotām vietām. Lai gan KASKO apdrošināšana ir būtisks atspaids pēc sadursmēm ar meža dzīvniekiem, labāk tomēr tādas nepiedzīvot. Sadursmes smagumu ietekmē daudzi faktori: cik liels ir dzīvnieks – nevar salīdzināt lapsas un aļņa nodarīto postu, vai sadursme ir frontāla, vai arī trāpa pa automašīnas sāniem, vai auto saduras tikai ar dzīvnieku, vai arī cilvēks veic kādus manevrus, iebrauc pretējā joslā un saduras ar pretī braucošo spēkratu, nobrauc no brauktuves, ieskrien kokā vai apgāžas – variantu ir ļoti daudz. Svarīgākas par jebkuriem transportlīdzeklim nodarītiem bojājumiem ir cilvēku dzīvības, kuras nevar novērtēt nekādā naudas izteiksmē,» uzsver BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Sadursmes ar meža dzīvniekiem izmaksā tūkstošiem eiro
Kopš 2018. gada vidējā atlīdzība, kas tiek izmaksāta par sadursmi ar meža dzīvnieku, inflācijas ietekmē ir pieaugusi par 70% un pārsniedz 2500 eiro.
«Līdz šī gada septembrim iesniegto atlīdzību pieteikumu skaits bijis apmēram tāds pats kā pērn un aizpērn, kas apliecina – sadursmju ar meža dzīvniekiem mazāk nekļūst un šī problēma ir aktuāla gadu no gada. Kopumā katru gadu saskaramies ar vairāk nekā 100 gadījumiem, kad autovadītāji vēršas pie mums ar atlīdzību pieteikumiem. Atsevišķos gadījumos BALTA izmaksātās atlīdzības par autotransporta bojājumiem ir mērāmas pat vairākos desmitos tūkstošu eiro, un parasti tie ir negadījumi, kuros iesaistīti Latvijas lielākie meža dzīvnieki – aļņi,» stāsta Kristaps Liecinieks.
Lai izvairītos no šādām situācijām, autovadītājam ir jāzina gan tas, kā novērst sadursmi, gan kā pareizi rīkoties, ja sadursme ir nenovēršama
- Visbīstamākais laiks ir diennakts maiņa no gaismas uz tumsu un otrādi. Tātad īsi pirms saullēkta vai pēc saulrieta, kas ziemā nozīmē intensīvāko satiksmi, cilvēkiem dodoties uz darbu vai uz mājām pēc darba dienas.
- Visbiežāk dzīvniekus var sastapt vietās, kur mainās ainava: mežmalās, joslās, kur mežs pāriet krūmājā vai krūmājs – pļavā, tur, kur vienā ceļa pusē ir mežs, bet otrā – lauks u. tml. Lielajos mežu masīvos sadursmes notiek retāk.
- Bīstamajās vietās nedrīkst trakot un pārsniegt ātruma ierobežojumus. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī uz ceļa var izskriet dzīvnieki.
- Daudz ko var izšķirt tas, vai autovadītājs ir pilnībā koncentrējies uz ceļu, nevis, piemēram, raksta īsziņu telefonā. Pamanīt meža dzīvnieku jau laikus pirms ceļmalas un savlaicīgi nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai un nekam citam.
- Redzot vienu dzīvnieku, jābremzē! Nav nekādas garantijas, ka tam nesekos citi. Pa vienam pārvietojas lielākoties tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību viņam sekos vēl kāds. Tāpat jārēķinās, ka dzīvnieki pārvietojas pa vienām un tām pašām takām, kas nereti šķērso autoceļus. Pat ja kādu nobrauc, dzīvnieku paradumus tas nemainīs. Tāpēc, ja reiz uz ceļa gadījies sastapt stirnu vai konkrētajā ceļa posmā ir izvietotas atbilstošas ceļazīmes, šajā vietā labāk ātrumu samazināt un būt īpaši uzmanīgam.
- Mašīnai jābūt atbilstoši sagatavotai laikapstākļiem. Braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri, un riepām jābūt atbilstošām braukšanas apstākļiem – ziemas riepām ar pietiekamu protektora dziļumu.
- Autoveikalos var iegādāties ultraskaņas svilpes, kuru korpusam cauri plūstošais gaiss pie noteikta ātruma – parasti virs 50 km/h – rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir dzirdama zvēriem un liek tiem izvēlēties citu kustības virzienu. Tomēr tās ir trauslas, tās var viegli sabojāt, mazgājot auto, bet ziemā tās var piedzīt ar sniegu vai lietu, kas apgrūtina to darbību.
- Jaunākais tehnoloģiskais risinājums ir infrasarkanās jeb nakts redzamības kameras, kas diennakts tumšajā laikā ceļmalās pamana ķermeņus ar no pārējās vides atšķirīgu temperatūru – cilvēkus un dzīvniekus – un signalizē vadītājam, pirms viņš ieraudzījis problēmu. Taču šāds aprīkojums ir pieejams tikai jaunākajiem automašīnu modeļiem, un to uzstāda jau rūpnīcā, atsevišķi tas nav nopērkams.
- Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos – jābremzē. Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir 100% pārliecināts, ka neapdraud pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību, taču arī pret paša veselību un dzīvību nevajadzētu izturēties vieglprātīgi.
- Svarīgi atcerēties, ka traumēts dzīvnieks pēc sadursmes var uzbrukt, tāpēc vislabāk tam netuvoties. Saskaņā ar likumu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai, un atstāt notikuma vietu bez policijas atļaujas nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību.
