Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Investīcijas ir lielisks veids, kā gūt papildu peļņu un darboties finanšu tirgos. Tomēr te ir savi riska faktori, tāpēc ļoti vēlams orientēties šajā jomā. Un, pirmkārt, jau vajadzētu atbildēt uz jautājumu, kāds ir mērķis investējot? Visbiežāk mērķis ir vienkāršs – nopelnīt. Kāds varbūt vēlas arī izklaidēties, bet par to nedaudz vēlāk.
Kā cilvēki veic investīcijas?
Viens variants – rūpīgi izanalizējot uzņēmumu peļņas rādītājus un nākotnes peļņas prognozes. Otrs ir drīzāk psiholoģisks aspekts: patīk kāda uzņēmuma produkcija, un cilvēks iegādājas šī uzņēmuma akcijas. Tomēr labākais veids, kā atbalstīt uzņēmumu, ir turpināt pirkt šī uzņēmuma produkciju, nevis akcijas, jo var būt tā, ka produkcija ir ļoti laba, tomēr uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Un sākumā, ja veikti lieli ieguldījumi kapitālā, uzņēmums, ļoti iespējams, tiešām strādā ar zaudējumiem. Ja uzņēmums izveidots nesen, neskaidras ir arī tā perspektīvas, konkurētspēja, tātad nezināmo faktoru ir ļoti daudz. Arī tad, ja uzņēmums tirgū ir ilgus gadus, kā, piemēram, General Electric, ļoti iespējams, ka šobrīd tas strādā ar zaudējumiem. Par spīti pazīstamajam zīmolam, General Electric gadījumā tā ieņēmumi pērn bija samazinājušies vairāk nekā par 50% kopš pasaules finanšu tirgus laikiem, tā akcijas cenai arī nokrītot trīs reizes.
Ko vērtē tirgus dalībnieki?
Ne jau to, kādi ir uzņēmuma rezultāti tikai šodien, – tiek vērtēta akcijas vērtība no nākotnes perspektīvas. Savukārt akciju cenas nepārtraukti mainās, jo mūsu nākotnes vērtējums mainās daudzu dažādu ārējo faktoru ietekmē. Neviens jums nevar aizliegt paspēlēties finanšu tirgos, kā mēdz teikt baņķieri. Bet tā noteikti nav ilgtermiņa stratēģija – nopirkt kāda uzņēmuma akcijas, investējot būtisku summu, neko nezinot par šī uzņēmuma finanšu rādītājiem un tā prognozēto nākotni. Ja vien cilvēks dzīvē nealkst asu izjūtu, šādu pieeju kā ilgtermiņa investīciju stratēģiju labāk neizvēlēties.
Kā pareizi izveidot investīciju portfeli?
Banālais teiciens, ka visas olas vienā grozā likt nevajag, attiecas arī uz investīcijām. Finanšu pasaulē to dēvē par risku diversifikāciju. Vispareizākais veids būtu 60% no sava plānotā investīciju apjoma ieguldīt akciju grozos jeb investīciju fondos. Šos fondus iespējams nopirkt, nospiežot vienu pogu, un jūs jau būsiet iegādājies dalību fondā, kurā ir simtiem akciju. Šajā gadījumā nav vajadzības tērēt laiku, analizējot katru uzņēmumu individuāli, jo akciju grozs jau ir izveidots. Fondos ietilpst pasaules lielāko kompāniju akcijas, ar ko pietiek, lai cilvēks, kurš vēlas sākt investēt, spertu pirmo soli. Investējot akciju fondos, nopērkot akciju grozu, pirmkārt, tiek investēts lielās, stabilās kompānijās, kas rīt no tirgus nepazudīs, otrkārt, šīs kompānijas būs ģeogrāfiski sadalītas.
Galvenais princips: ja neesi insaiders*, ja nav kādas īpašas informācijas par kādu uzņēmumu, ja tev šī uzņēmuma akcijas jau nepieder un tu nezini, kā šis uzņēmums kotējas, nevajadzētu koncentrēti pirkt viena uzņēmuma akcijas. Ir insaideri, kuriem ekskluzīvā informācija būs vienmēr un daudz labāka nekā tev, un viņi tevi vienmēr apspēlēs.
Lai iegādātos akciju grozu, nav nepieciešamas astronomiskas summas, to cenas var būt, arī sākot no 100 eiro vai pat vēl mazāk. Akciju grozi ir speciāli izveidoti ar mērķi nodrošināt pieeju finanšu tirgiem tiem, kam nav milzīgu līdzekļu investīcijām. Tātad, piemēram, 60% no kopējā investīcijām paredzētā finanšu apjoma investējam akciju grozos. Ko iesākt ar atlikušajiem 40%? Atbilde: sadalīt porcijās – 30% un vēl 10%.
Domājam par nākotni
Ko iesākt ar šiem trīsdesmit procentiem – tas var būt visizaicinošākais un aizraujošākais. Te der padomāt par to, kuras nozares nākotnē (un tieši pārskatāmā nākotnē – nevajag nodarboties ar fantāzijām) būs perspektīvas. Kuras būs pelnošas tuvāko piecu gadu laikā? Paņemam papīra lapu un uzrakstam nozares, kas varētu būt aktuālas! Piemēram, zaļā ekonomika. Vai mākslīgais intelekts. Vienmēr tiek minēts piemērs ar mobilajiem tālruņiem, kas 90. gados bija ekskluzivitāte, bet šobrīd – ierasta ikdienas nepieciešamība. Varbūt nozare ir pavisam jauna un nepelnoša, bet tai ir lielas perspektīvas kļūt par nākotnes ekonomikas mugurkaulu. Un atkal – nav ieteicams likt atlikušos 30% viena uzņēmuma akcijās. Ja saskati perspektīvu elektroauto attīstībā, nevajag pirkt viena elektroauto ražotāja akcijas, bet gan iegādāties konkrētās nozares fonda akciju grozu, kur būs visu elektromobiļu akcijas, jo grūti prognozēt, kurš no tiem galu galā izdzīvos un kļūs par dominējošo. Pašreiz elektroauto jomā aktuāla ir Tesla, bet varbūt perspektīvā izvirzīsies kāds no lielajiem automobiļu ražotājiem, jo šie ražotāji nav apstājušies inovāciju jomā.
Tātad – esam tikuši skaidrībā, ko iesākt ar 90% investīcijām paredzētās naudas. Jautājums – ko darīt ar atlikušajiem 10%? Lūk, tie ir vieta spekulācijām! Šis ne sevišķi labskanīgais vārds, kam mūsu prātos piešķirta negatīva nozīme, visprecīzāk raksturo darbības, kādas var veikt ar atlikušo summu. Tieši 10% var būt tā summa, ko var investēt tādu uzņēmumu akcijās, ko pieminējām sākumā, – tev patīk produkts, bet neko nezini par uzņēmumu. Pērc jebko! Tikai nekādā gadījumā nepārsniedz 10%! Ar šiem 10% drīkst izklaidēties. Pazaudēsi 10% no summas – būs sāpīgi, bet tā nav katastrofa.
! Ja investīcijām atvēlēti, piemēram, 1000 eiro, nevajag to visu ieguldīt augsta riska investīcijās, pretējā gadījumā nevarēsi naktī normāli gulēt. Novērtē sava portfeļa un personīgo risku!
Ja cilvēks nevar mierīgi strādāt, nevar gulēt un pat sarunāties ar cilvēkiem, jo visu laiku jāuztraucas, kas notiek ar investīcijām, tas ir indikators, ka kaut kas nav kārtībā. Ko šādā situācijā darīt? Samazināt risku! Nevajag visu laiku domāt par savām investīcijām. Risks, protams, var būt ļoti subjektīvs, bet sava loma ir arī intuīcijai.
Cik bieži investēt?
Pieņemsim, ka šī gada laikā plānots investīcijām akcijās atvēlēt 1200 eiro. Investēt visu summu uzreiz vai arī sadalīt, investējot ik mēnesi 100 eiro? Pareizāk būtu summu sadalīt, lai izvairītos no finanšu tirgus satricinājumiem, kas notiek reizi vai divas reizes gadā, jo var gadīties, ka investējat tieši pirms akciju tirgus krituma. Viens no optimālajiem veidiem būtu summu sadalīt, investējot noteiktu apjomu periodiski, piemēram, reizi ceturksnī. Tādējādi var abstrahēties no tā, kas notiek tirgū, un mazināt savu risku. Absolūti klasiska pieeja.
Vislielākā kļūda
Kāda varētu būt vislielākā un dārgākā kļūda investējot? Paļauties uz emocijām. Fakts, ka visi kaut ko pērk, finansistiem nozīmē to, ka laiks pārdot. Un otrādi – ja visi izpārdod visu un, viņuprāt, tuvojas pasaules gals, tas ir ļoti labs indikators kaut ko iegādāties. Ja visi kaut ko pērk, tas nozīmē to, ka pērkot jūs visdrīzāk pārmaksāsiet. Nevajag ļauties bara instinktam, jo parasti tas beidzas slikti. Profesionāļi to var darīt un dara, taču viņi to dara īstermiņā un viņi jūs apspēlēs. Tāpēc nevajadzētu konkurēt ar profesionāļiem! Finanšu tirgū ir līdzīgi kā ar veselību – ja ir ļoti slikta situācija, mainīt kaut ko reizēm pat nav iespējams. Ja ilgstoši cilvēks dzīvo neveselīgu dzīvesveidu, pēc gadu desmitiem mainīt kaut ko ir grūti. Līdzīgi ar investīcijām: ir pārāk bīstami ieguldīt visus līdzekļus viena uzņēmuma akcijās. Tāpēc prātīgāks vadīties pēc pamatprincipa 60–30–10, lai brīdī, kad kompānija piedzīvo zaudējumus vai bankrotē, tu nezaudētu visu.
*Insaiders – kompānijas uzticamības persona, kurai ir pieeja konfidenciālai informācijai par firmas lietām, pateicoties savam dienesta stāvoklim un radniecības saitēm, ar kuru palīdzību rodas iespēja saņemt konfidenciālu informāciju.
