Krāpnieku pusē ir liela pieredze cilvēku krāpšanā un viņi izmanto šīs zināšanas, lai atrastu pārliecinošus āķus cilvēku mānīšanā un attīstītu arvien rafinētākus paņēmienus. Tomēr lielākajā daļā šo gadījumu ir bijis vismaz viens vai vairāki “sarkanie karodziņi”, kas ļauj atpazīt krāpšanu:
- ja zvans it kā no bankas vai valsts institūcijas pienāk no mobilā numura, tā, visticamāk, ir krāpšana. Dubultnedroši, ja zvana no citas valsts. Jāatceras, ka arī oficiāla izskata numurs negarantē, ka zvans tiešām ir no bankas vai citas iestādes, jo modernās tehnoloģijas ļauj mainīt zvanītāja numuru, lai tas upurim liktos uzticams.
- ja zvanītājs mēģina iegūt konfidenciālu informāciju (personas kods, PIN kodi, internetbankas dati) tā ir droša norāde uz krāpšanu. Kopumā jebkurš mēģinājums uzzināt privātu informāciju liecina par krāpšanu: jebkura informācija, kas par jums nepieciešama reālas bankas darbiniekam, visticamāk, viņiem jau ir. Ņemiet vērā, šī zvana iniciatori ir viņi, nevis jūs. Cilvēks parasti apjūk un neaizdomājas, bet krāpnieki šo apmulsumu izmanto un aizsegā iegūst datus.
- ja kāds mudina jūs veikt naudas pārskaitījumu un norāda termiņu, tā noteikti ir krāpšanās.
- ja zvanītājs mēģina pārliecināt jūs instalēt programmatūru jūsu ierīcē, lai novērstu kādu problēmu vai, lai atvieglotu Jums šo procesu – tā ir krāpšana.
- ja zvanītājs ir apmulsis, nepareizi runā vai izmanto sarunvalodas izteicienus, ir naidīgs – tā ir netieša norāde uz krāpšanu. Uzņēmumos operatori parasti tiek apmācīti lietot profesionālo valodu.
Finanšu iestādes brīdina, ka banka nekad nezvana un neprasa izpaust vai ievadīt kādā vietnē Smart-ID vai kalkulatora kodus, un nekad nesūta klientiem interneta saites, kurās prasītu ievadīt savus Smart-ID vai kalkulatora kodus.
Ja kāds zvana vai sūta ziņu, prasot kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru, nekādā gadījumā to nedrīkst darīt – šādi apstiprinātu darbību nevar atcelt, un tas nozīmē pazaudētu naudu. Ja bankas darbiniekiem būs nepieciešams atpazīt klientu, bankas darbinieks lūgs klientu pašam pievienoties internetbankai, ievadot pārlūkā tās oficiālo adresi (nevis nospiežot kādu linku) vai pašam sazināties zvanot uz bankas oficiālo konsultāciju tālruni.
Kā izvairīties no šādiem zvaniem?
Ja pamanāt vismaz vienu no iepriekš minētajiem sarkanajiem karodziņiem, vislabāk, ir vienkārši pārtraukt sarunu. Tad jāsazinās ar uzņēmumu vai organizāciju (zvanot uz oficiālo numuru vai sazinoties oficiālajā vietnē), kas, domājams, tikko jums piezvanīja, un ziņojiet par notikušo – jo vairāk informācijas viņi savāc, jo lielāka iespēja, ka viņi krāpniekus notvers vai vismaz kavēs.
Izvairieties no attālās piekļuves programmu instalēšanas savā datorā, lai arī cik pārliecinošs ir zvanītājs. Izmantojiet uzticamu drošības risinājumu, kas savlaicīgi atklāj bīstamās lietojumprogrammas un brīdina par tām, iesaka Kaspersky eksprti.
Arī Valsts policija brīdina par krāpnieku zvaniem un aicina noklausīties īstu telefonsarunu ar krāpnieku: