• Kā ASV atļauja Ukrainai uzbrukt Krievijā ar raķetēm ietekmēs kara gaitu?

    Karš
    Estere Jansone
    Šodien
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ir pagājušas 1000 dienas kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā un nu ir sekojis nozīmīgs pavēriens ieilgušā kara kontekstā. ASV prezidents Džo Baidens ir devis Ukrainai zaļo gaismu izmantot tāla darbības rādiusa raķetes uzbrukumiem Krievijas teritorijā.

    ASV atļauja Ukrainai uzbrukt mērķiem Krievijā ar tāla darbības rādiusa raķetēm noteikti palīdzēs Ukrainai mazināt Krievijas spēku ofensīvu, īpaši Kurskas apgabalā, intervijā Latvijas Radio komentēja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Viņš uzsvēra, ka, lai varētu objektīvi vērtēt, cik liela nozīme kara gaitā ir minētajai ASV atļaujai, būtu svarīgi zināt, uz kādu tieši teritoriju attiecas minētais lēmums – tikai uz Kurskas apgabalu vai uz plašāku teritoriju. Otrkārt, svarīgi zināt, cik daudz Ukrainas rīcībā ir tādu raķešu, kas patiešām varētu būtiski ietekmēt Krievijas karaspēka kaujasspējas.

    Slaidiņš atzina, ka plašāka sabiedrība skaidras atbildes uz šiem diviem jautājumiem varētu arī nekad neuzzināt. «Mēs nezinām, kādas Ukrainas rīcībā ir ASV iedotās raķetes. Mēs pašlaik zinām tikai to, kas ir atklātos avotos, – šī ATACMS raķešu sistēma, kuras lidojuma tālums ir līdz 300 kilometriem,» sacīja eksperts.

    Ņemot vērā, ka Krievija ir apņēmusies atgūt kontroli Kurskā, ASV atļauja Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes pa mērķiem Krievijā noteikti palīdzēs Ukrainas spēkiem turēties pretī Krievijas ofensīvai, vērtēja Slaidiņš, piebilstot, ka

    Krievija pēdējos gados ir ļoti attīstījusi savu militāro infrastruktūru Ukrainas pierobežā, līdz ar to Ukrainai būtu, pa ko šaut ar tālas darbības radiusa raķetēm.

    Vērtējot, kāda atbildes reakcija tagad ir sagaidāma no Krievijas, Zemessardzes majors atzina – ir skaidrs, ka tikusi pārkāpta kārtējā Krievijas noteiktā sarkanā līnija, taču nav paredzams, vai sekas tam būs reālas vai paliks tikai runu līmenī. Katrā ziņā skaidrs esot tas, ka Rietumiem nevajadzētu pārāk baidīties no Krievijas diktatora Vladimira Putina draudiem par iespējamām sekām, bet gan vajadzētu aktīvāk palīdzēt Ukrainai, lai Krievijas sākto karu pārtrauktu.

    Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām Krievija ir gana spēcīga un meklē resursus, lai turpinātu veikt aktīvas darbības karalaukā, un Ukrainas vēlme atgūt savas robežas tādas, kādas tās bija 1991.gadā, pagaidām izskatās pēc ilūzijas.

    Kā ziņots, ASV prezidents Džo Baidens ir pilnvarojis Ukrainu izmantot tāla darbības rādiusa amerikāņu raķetes pret militāriem mērķiem Krievijas iekšienē, svētdien aģentūrai AFP pavēstīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Laikraksti The New York Times un The Washington Post, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, pirmie ziņoja par šo atļauju, norādot, ka tā dota, reaģējot uz Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu, lai atbalstītu Maskavas kara centienus. Kāda ASV amatpersona ziņu aģentūrai AFP, apstiprināja, ka šie ziņojumi atbilst patiesībai, savukārt Valsts departamenta, Baltā nama un Pentagona pārstāvji atteicās sniegt komentārus.

    Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir neatlaidīgi pieprasījis Vašingtonas atļauju izmantot raķešu sistēmas ATACMS, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijā. Savukāt ASV laikraksti vēsta, ka Baidena administrācijas nostājas maiņu izraisīja Ziemeļkorejas karaspēka ierašanās Krievijā. Rietumu izlūkdienestu ziņojumi liecina, ka tur izvietoti aptuveni 10 000 Ziemeļkorejas karavīru.

    Francija un Lielbritānija, sekojot ASV nostājas maiņai, ir atļāvušas Ukrainai izmantot tai piegādātās tāla darbības rādiusa raķetes SCALP un Storm Shadow, lai uzbruktu Krievijas teritorijai, ziņo Francijas laikraksts Le Figaro, nesniedzot sīkāku informāciju.

    «Francija un Lielbritānija ir atļāvušas Ukrainai uzbrukt dziļi Krievijas teritorijā, izmantojot savas raķetes SCALP/Storm Shadow,» raksta izdevums.

    Parīze un Londona atturējās atļaut to izmantošanu pret mērķiem Krievijas iekšienē bez Vašingtonas apstiprinājuma ATACMS izmantošanai. Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir atteicies piegādāt Ukrainai raķetes Taurus, kuru darbības rādiuss pārsniedz 500 kilometrus, bažījoties, ka tās varētu tikt raidītas pret mērķiem Krievijas teritorijā.

    Komentējot mediju ziņas, ka ASV, Lielbritānija un Francija atļāvušas Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes pret mērķiem Krievijā, Zelenskis ikvakara videouzrunā teica, ka «Ukrainas stiprināšanas plāns ir Uzvaras plāns, ar kuru es iepazīstināju savus partnerus, un viens no galvenajiem punktiem ir tāldarbības ieroči mūsu armijai».

    «Šodien plašsaziņas līdzekļos daudzi runā par to, ka mums ir dota atļauja attiecīgi rīkoties. Taču triecieni netiek veikti ar vārdiem. Tādas lietas neanonsē. Raķetes pašas pateiks. Noteikti,» sacīja Zelenskis.

    Polija svētdien atzinīgi novērtēja ziņu, ka Baidens devis atļauju Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes pret mērķiem Krievijā, norādot, ka Baidena reakcija ir valodā, ko Krievijas diktators Vladimirs Putins saprot. «Līdz ar Ziemeļkorejas karaspēka iesaistīšanos karā un Krievijas raķešu masveida uzbrukumu [Ukrainai svētdien] prezidents Baidens reaģēja valodā, ko Putins saprot,» platformā X ierakstījis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. «Agresijas upurim ir tiesības aizstāvēties. Spēks attur, vājums provocē,» piebildis Sikorskis.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē