«Attiecībās ar Mārci bijām apmēram trīs gadus. 2003. gada augustā precējāmies, pēc gada piedzima mūsu dēls. Kopdzīves laikā Mārcis nekad ne reizi nebija agresīvs, neizteica aizskarošas piezīmes un nebija rupjš. Bijām jauni un nepieredzējuši, kaut kādi sadzīviski strīdi bija, bet Mārcis nav uz konfliktiem tendēts cilvēks, drīzāk visu centās pārvērst jokā.
Skumji, ka Mārča un Rūtas ģimenē viss izvērties tik dramatiski. Kāpēc Rūta izvēlējusies publiskot par Mārci šādu, maigi sakot, neglaimojošu informāciju, nezinu. Ko viņa ar šādu soli vēlas panākt? Cik zinu, ir vairākas tiesvedības. To skaitā arī par mantiskām lietām. Varbūt lai ar sabiedrības spiedienu panāktu sev labvēlīgu spriedumu? Bet viennozīmīgi, lai iznīcinātu Mārci.
Tas naids ir baigs.
Atņemt visu – saskarsmi ar bērniem, mantu, mūža darbu un aicinājumu, neglābjami sabojāt cilvēka reputāciju, izmantojot jebkādus melus un manipulācijas. Šis, man šķiet, nav karš par bērniem, šis ir personīgs naids pret Mārci. Iespējams, arī pret viņa ģimeni. Un bērni ir kā ierocis. Kā ar to viņi sadzīvos turpmāk? Bērni taču mīl gan māti, gan tēvu,» spriež Eva.