«Abi redaktori paziņoja, ka jubilārs ir miris. Un lai turpinām lasīt visu, kas šajos 33 gados sarakstīts,» ar pieredzēto leģendārā un intelektuāļu aprindās iecienītā žurnāla «Rīgas Laiks» dzimšanas dienas svinībās vietnē X dalās žurnāliste Lolita Tomsone, kura bija viena no žurnāla autorēm.
«Ļoti labs ieteikums. Reiz pirku RL, un čalis kioskā jautāja, vai es esmu izlasījis iepriekšējo numuru?
Varēja jau viekārši uzreiz ar āmuru pa pieri iedot.
Man bija svarīgi, ka es pērku RL. Lasīšana palika gadījuma ziņā,» atzinās radio balss Valdis Melderis.
Ne visi gan šo vēstījumu ņem par pilnu. Sak, varbūt tāds pats dīvains joks kā redaktora Arņa Rītupa pazušana pēc pagājušajām žurnāla dzimšanas dienas svinībām. Rakstniece Dace Rukšāne gan iebilst: «Pirms nepilnas nedēļas gribēju abonēt 2025. gadam, nebija tādu iespēju. Zvanīju uz RL numuru, neeksistē.
Jau radās aizdomas, ka kaut kas nav labi.»
«Te ir skumīgi jestras bēres ar arfu un dziesmām. Un arī abonēt nākamgadam vairs žurnālu nevar, jo nebūs,» tā Tomsone.
Daudzi atzina, ka pēdējos gados vairs nelasa šo žurnālu, jo vairāk pievērsušies grāmatu lasīšanai, citi patērē informāciju internetā, vēl citi pauž, ka vairs neuzrunājušas tur publicētās tēmas.
«Rīgas Laiks» iznāca reizi mēnesī. Iznāks arī šā gada decembrī. Redaktors Uldis Tīrons jubilejas svinībās pauda: «Pēc tam jums jādzīvo pašiem kā nu jūs protat līdz pat galam, kas piemeklē katru dzīvo organismu.»