Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kamēr cīņā ar Covid-19 nebūs ilgtermiņa risinājuma – vakcīnas vai efektīvu medikamentu, vīrusa izplatība joprojām ir lielākais risks valsts, uzņēmumu un katras ģimenes budžetam. Vai var un kā sagatavoties jaunam vīrusa uzliesmojumam?
Jaunam Covid-19 uzliesmojumam daļa mājsaimniecību varētu būt vairāk nodrošinājušās, jo ārkārtas situācijas laikā iemācījās neiztērēt visu naudu. Latvijas Bankas publicētā informācija liecina, ka ārkārtas situācijas laikā Latvijas mājsaimniecības komercbankās uzkrāja par 200 miljoniem eiro vairāk nekā ierasts pavasara mēnešos. Tas apliecina, ka ikdienā varam neiztērēt ierasti daudz vai pat visus ienākumus.
Daļa no ārkārtas mēnešos uzkrātā noteikti tagad tiek tērēta, un tas ir atliktais patēriņš. Vienlaikus tā ir lieliska iespēja, no ārkārtas stāvokļa atgriežoties dinamiskajā ikdienā, izvērtēt, cik svarīgi bija ierastie izdevumi un, iespējams, bez daļas turpmāk varam iztikt.
Šobrīd visi pasaulē esam vienā laivā, no kuras izkāpt un pārcelties uz citu laimīgo zemi nav iespējams.
2008.-2009.gada krīzē tā nebija, jo tā bija vienas nozares – nekustamo īpašumu segmenta izraisīta finanšu krīze. Pat ja pandēmija nav ietekmējusi tieši, katrs sajūtam tās ietekmi un ekonomikas kritumu, pieņemam to un izdarām secinājumus.
Ieradumiem ir milzīgs spēks, tos mainīt ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, tomēr izkopt jaunus ieradumus, iestājoties sarežģītai situācijai, kā piemēram, pandēmijai, ir visiedarbīgāk. Šādos brīžos cilvēkam mainās prioritātes un agrāk šķietami nepaveicamais kļūst teju par ikdienu.
Daži padomi, kā tērēt mazāk un iekļauties savā budžetā:
- Pirmais ieteikums, kā samazināt, ikmēneša izdevumus – neko nemazināt. Tas nav nemaz tik absurdi kā sākotnēji izklausās. Paniska un histēriska tūlītēja izdevumu mazināšanas bez analīzes nenesīs iecerēto ilgtermiņa efektu. Rīcības plānu nepieciešams izstrādāt ar svaigu galvu, jo brīžos, kad zūd pamats zem kājām, loģika atkāpjas otrajā plānā. Tātad, pirmais ieteikums – saglabāt iespējami vēsu prātu, izvairīties no drudžainām, instinktīvām darbībām.
- Nākamais solis – viena vai pāris mēnešu ietvaros rūpīgi piefiksēt VISUS izdevumus. Pēc savas ģimenes pieredzes, varu apliecināt, ka, tikai piefiksējot bet apzināti nemazinot tēriņus, ikmēneša izdevumus izdodas samazināt par 10%, jo tā vairāk domājam līdzi, veicot pirkumus.
- Godīgi pierakstīt tiešām visus izdevumus. Nemānot sevi, ka nekas jau traks nebūs, ja pāris dienas vai sīkākus pirkumus izdevumu sarakstā neiekļausiet. Patiesu kopējo ainu var redzēt piefiksējot tiešām KATRU pirkumu, un visbiežāk kopsumma tieši par mazajiem sīkumiem ir vislielākais pārsteigums.
- Sagrupēt pirkumu grupas pēc nozīmīguma. Pēc izdevumu piefiksēšanas un pozīciju apkopošanas var pārskatāmi redzēt obligātos un neatliekamos, kā arī citus tēriņus un pārdomāt to nepieciešamību.
- Izveidot ieradumu atlikt naudu un neiztērēt visu. Ar apņemšanos krāt naudu ir līdzīgi kā jaunā gada apņemšanos iet uz sporta zāli. Abos gadījumos ir apziņa, ka tas ir nepieciešams, bet visgrūtākais ir izveidot paradumu to darīt. Lai veidotu uzkrājumu, nav jārīko revolūcija un drastiski jāsamazina tēriņi. Ieradumu atlikt var sākt arī ar nelielām summām, piemēram – ar 10 eiro. Izveidojoties ikdienas ieradumam atlikt naudu, summu palielināt ir vienkāršāk.
- Krājiet mērķim. Mērķis var būt gan lielāks pirkums, gan noteikta uzkrātā summa kā sasniedzamais rezultāts.
- Veiksmīgas finanšu grūtību pārvarēšanas pamatā viennozīmīgi ir komunikācija – gan ar saviem kreditoriem, gan ģimenes locekļiem. Ar kreditoriem – par maksājumu atlikšanu vai maksājumu dalīšanu pirms jau izveidojušies parādi, savukārt ar ģimenes locekļiem – par radušos situāciju, nepieciešamo (arī morālo) atbalstu un līdzdarbošanos sarežģījumu pārvarēšanā.
- Kad “ugunsgrēks nodzēsts”, iespējams, ir vispiemērotākais brīdis, lai pārvērstu savu hobiju par peļņas avotu vai realizētu kādu sen lolotu sapni, kas palīdzēs ne tikai noturēties uz ūdens, bet, ļoti iespējams, nodrošinās vēl papildu ienākumus ģimenes budžetā.
