Svinīgajā pieņemšanā izrādes režisors Elmārs Seņkovs, kurš sezonas sākumā kritiski izteicās par teātra direktora maiņu un Kultūras ministrijas rīcību, kā arī atteicās no teātra mākslinieciskā vadītāja vietas, savā uzrunā bija ļoti emocionāls, vēsta žurnāls «Privātā Dzīve». «Esmu ļoti pateicīgs visam teātrim, kas man ir ļoti mīļš,» Šī izrāde ir notikums, un es pats personificējos ar Tota lomu.
Esmu bēdīgs par to, ka mēs – lielu mākslinieku personību, kā Elīna (Gediņa, horeogrāfe), Justīne (Kļava, dramaturģe), Edgars (Mākens, komponists) un Reinis (Suhanovs, scenogrāfs), kodols – vairs nevarēsim savienoties dažādu apsvērumu dēļ. Tā kaut kādā ziņā bija birokrātiska kļūda, kaut kāds iemesls, kas nedeva mums iespēju būt visā līdz galam uzticīgiem mākslinieciskā ziņā. Šī bija domāta kā pirmā, bet diemžēl kādu laiku būs mūsu pēdējā izrāde šajā teātrī.
Es tomēr gribu dzīvot tādā valstī, kur mēs veidojam dialogu – mākslinieki ar politiķiem.
Es gribu dzīvot valstī, kur neskatās uz to, ka kāds ir bagātāks un var likt mašīnu pie teātra ieejas.
Nedomāju, ka tas ir pareizi. Domāju, ka visi esam vienādi latvieši, kuri grib celt lielu, stipru nāciju. Bet stipri būsim tad, ja tiks domāts par māksliniekiem,» paudis Seņkovs.
Teātra jaunais direktors Māris Vītols par Seņkova vārdiem nebija noskumis: «Mākslinieks un viņa brīvība ir pāri visam. Uzskatu, ka šovakar piedzīvojām radošās brīvības manifestu.
Tas ir jaudīgs mākslas darbs, mākslinieciskā veiksme gan režisoram, gan teātrim. Šis laiks Elmāram Seņkovam prasījis lielu morālo spēku. Esmu centies sniegt viņam atbalstu, kādu vien teātra direktors var sniegt. Ceru, laiks visu saliks savās vietās.»
Kas vēl savāds notika pirmizrādes pasākumā, uzziniet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!