Šobrīd, dodoties svaigā gaisā, ieteicams apmeklēt mazāk populāras vietas – lai, pirmkārt, atbalstītu fizisko distancēšanos, un, otrkārt, arī fotogrāfijām sameklētu oriģinālākus kadrus. Turklāt dabas fotografēšana var kļūt par lielisku hobiju, ar ko aizrauties arī vienatnē, vienlaikus atpūtinot savu ķermeni un prātu.
Lūk, profesionāļa ieteikumi fotografēšanai dabā:
-
Tīrs stikls, skaidrs attēls
Atceries noslaucīt kameras aizsargstiklu! Tīrs fotokameras stikls ir viena no galvenajām atslēgām neizplūdušam attēlam. Aizsargstikliņš pasargā objektīvu no skrāpējumiem, taču pirkstu nospiedumus tas neatvaira, līdz ar to uzņemtais attēls var izskatīties izplūdis. Praktisks ieteikums, kuru pārvērst par paradumu – izvelkot tālruni, kā ierasts noslauki tālruņa priekšpusi un tad arī tā aizmuguri un fotokameras aizsargstikliņu. -
Bez nejaušībām – sagatavojies!
Dabas fotogrāfu uzņemtās fotogrāfijas nav nejaušība, jo viņi nopietni gatavojas un plāno izbraucienus dabā. Tāpēc, dodoties mežā, uz purvu vai jūrmalu, jāsagatavojas – arī tad, ja nav pārliecības, vai pavasara pastaigā tiešām izdosies sastapt, piemēram, kādu meža iemītnieku. Uzlādē savu viedtālruni un pārbaudi, vai fotokameras lietotne ir ērti un ātri atrodama, kā arī iegaumē funkcijas, kas ļauj tai piekļūt ātrāk, lai nenokavētu īsto mirkli, piemēram, Un beigu beigās – nepārdzīvo, ja nav sanācis noķert pāri stigai skrienošu alni, šos skatus labāk fotografēt ar acīm. -
Visa pamatā – divu trešdaļu likums!
Jānis Paļulis stāsta, ka, fotografējot ainavu, ieteicams izvēlēties pēc iespējas plašākas vietas, jo tā vienā kadrā būs vairāk gaismas un kontrastējošu objektu, kam izcelties.Citi lasa
Tomēr svarīgs nosacījums veiksmīgi ainavas uzņemšanai ir arī divu trešdaļu likums – kas paredz to, ka priekšplānam un bildes centrālajam objektam proporcionāli jāaizņem lielākā fotogrāfijas daļa, savukārt debesīm tikai trešdaļa. Šo likumu ievērojot, bildē redzamā ainava acīm pavērsies plašāka un dzīvīgāka. Savukārt izteiksmīgiem mākoņu vai ziemeļblāzmas kadriem ieteicams izmantot šo principu apgrieztā veidā, kad divas trešdaļas aizņem tieši debesis. -
Atrodi centrālo objektu!
Lai fotogrāfija izceltos citu vidū, pievērstu uzmanību un vēstītu kādu stāstu, ir svarīgi tajā fokusēties uz kādu no ainavā redzamajiem objektiem. Tā var būt gan māja pie meža vai zieds pļavas vidū, gan arī kāds abstraktāks objekts, piemēram, gaismas stari. Te lieti var noderēt iespēja uzņemt ļoti detalizētus un asus attēlus. -
Eksperimentē ar gaismu!
Neilgi pēc saullēkta vai pirms saulrieta ir visskaistākā gaisma ainavu fotografēšanai. Turklāt tuvojas laiks, kad agros rītos mežmalas un upju ielejas pilda migla. Dabā īpaši pārsteidzošie mirkļi izpaužas kombinācijās, piemēram, saullēkts un migla. Fotogrāfs atklāj: “Latvijas daba ir patiešām daudzveidīga – mums ir iespēja piedzīvot sniegainas ziemas ar spožu sauli un pavasarus ar vieglu miglu no rītiem. Šādos brīžos gaisma un tās toņi iegūst maģisku spēku, jo krāsu kontrasti parāda dabas spēku un rada teju sirreālu sajūtu.”
Tiem, kuri vēlas izmēģināt vairāk par kameras automātiskajām funkcijām, viņš iesaka izvēlēties Pro jeb profesionāļu režīmu: “Ņemot vērā, ka gaisma ir atkarīga no diennakts stundas un laikapstākļiem, dabas fotografēšanai ir ieteicams izmantot zemu gaismas jutību, telefona statīvu vai Night Mode,” stāsta Jānis, kurš ikdienā fotografē ar Samsung Galaxy S20 Ultra viedtelefonu. -
Meklē svaigus rakursus!
Nereti klasiska Latvijas ainava asociējas ar plašiem laukiem, kuru vidū izceļas kāds vientuļš koks vai dižens akmens, taču fotogrāfa uzdevums ir saskatīt vairāk par ierasto. Piemēram, uzmanību bieži piesaista tieši atšķirīgās nianses un oriģināls skatījums – un šeit Jānis iesaka spēlēties gan ar tālrunī pieejamo platleņķa kameru, gan makro režīmu, uzņemot attēlus ar pumpuriem, ziediem vai kādiem citiem elementiem tuvplānā. Interesanti kadri veidojas, izmantojot ūdeni kā atspulgu.
Atliek vien doties svaigā gaisā, paskatīties plašāk uz apkārtējo vidi, izbaudīt procesu un eksperimentēt – kaut vai uzņemt vairākus attēlus, lai pēcāk mājās izlemtu, kurš izdevies vislabāk.