Kas jauns auto industrijā?
Eiropā arvien biežāk tiek atvērti auto saloni, kuros manāmi iepriekš neredzēti logotipi un nepazīstami nosaukumi, tādi kā Lynk&Co, BYD, Haval un citi. Latvijā jau ir debitējuši KGM un Ora un tuvākajā laikā gaidāmi arī citi zīmoli. Lielākā daļa to modeļu ir elektriski un nāk no Ķīnas. Šie auto izceļas ar ļoti konkurētspējīgu tehnisko specifikāciju un dāsnu aprīkojumu, turklāt šī kombinācija tiek piedāvāta par ļoti vilinošu cenu.
Uzņēmums Ora, kas nesen debitēja Latvijā, tikai par 24 995 eiro piedāvā kompaktu elektrisko hečbeku, kas ir bagātīgi aprīkots un ar pilnu uzlādi nobrauc vairāk nekā 300 km. Ar valsts atbalstu cena sarūk pat līdz 20 495 eiro. Piedāvājums kļūst arvien plašāks, un ārvalstu auto sludinājumu portālos var atrast arī vēl iespaidīgākus Ķīnas elektroauto par ārkārtīgi valdzinošu cenu.
Pērn Eiropā debiju piedzīvoja arī KGM zīmols, taču šis ražotājs atrodas nedaudz citādā situācijā. Tas nāk no Dienvidkorejas un papildus jaunajiem elektriskajiem krosoveriem piedāvā arī laika pārbaudi izturējušus pikapus, SUV ar iekšdedzes dzinēju, kā arī labus pilsētas krosoverus par ļoti konkurētspējīgu cenu. Lai gan KGM burtu salikums šķiet pilnīgi jauns, patiesībā tā ir kompānija SsangYong, kas pēc pusgadsimta pastāvēšanas nomainījusi savu nosaukumu.
Elektrifikācija atvēra durvis ķīniešiem
Visbiežāk pieminētie tirgus jaunpienācēji no Ķīnas Eiropā cenšas iekļūt jau divas desmitgades, taču līdz šim visi mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi. Eiropa no pārējās pasaules atšķiras ar ārkārtīgi stingrām gaisa piesārņojuma un drošības prasībām.
Lai gan ķīnieši laika gaitā ir mācījušies no eiropiešiem un pakāpeniski iemanījušies radīt izturīgākus un drošākus braucamos, ar iekšdedzes dzinējiem Ķīnas autobūve cieta neveiksmi, jo motori bija vāji, neekoloģiski un neefektīvi. Tomēr ar Eiropas elektrifikāciju situācija krasi mainījās, un ķīnieši ar jaunu sparu metās iekarot Veco kontinentu.
«Situācija patiešām ir mainījusies. Piemēram, šobrīd liels pieprasījums ir pēc viedpulksteņiem. Tos var ražot jebkurš tehnoloģiju uzņēmums, jo tiem ir maz detaļu un lielāko daļu darba šai procesā veic programmētāji.
Mēs redzam, ka gadžetu tirgū arvien parādās jauni uzņēmumi, tomēr neviens no tiem nav izgatavojis tādu ikonisku rokaspulksteni kā Rolex vai Omega – jo tas prasa izcilību.
Līdzīga situācija ir ar elektroauto. Akumulatori un elektromotori nav vissarežģītākās tehnoloģijas, tāpēc jauniem uzņēmumiem sākt tos ražot ir visai viegli,» skaidro žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors Guntars Pulss.
Ķīnieši drosmīgi izmanto elektrisko piedziņu, jo tā ir viņu kompetences joma. Šobrīd viņi ir lielākie akumulatoru ražotāji pasaulē un piegādā tos citiem uzņēmumiem. Pasaules tirgū dominē Ķīnas akumulatoru kompānija CATL, un tā nepārtraukti ievieš jauninājumus, kā rezultātā ķīniešu elektriskais transports pārsteidz mūs ar saviem tehniskajiem rādītājiem.
Spēka agregāts nav vienīgais svarīgais elements
Elektroauto ir ne tikai elektriskā piedziņa. Tam ir arī daudz citu nozīmīgu komponentu, tostarp salona detaļas un šasija.
«Akumulatori un elektromotori ķīniešu automašīnām var būt diezgan labi un, visticamāk, kalpos ilgi, taču automašīnas vērtēšanā ir vairāki faktori, kas nav mainījušies kopš iekšdedzes dzinēju laikiem. Vai arī pārējie automašīnas elementi būs tikpat labi? Teiksim, salona apdares paneļus var noklāt ar skaistiem materiāliem, bet vai rezultāts līdzināsies veco Eiropas ražotāju kvalitātei? Visdrīzāk, ne. Taču es nešaubos, ka ilgtermiņā ražotāji, kas jau šobrīd uzrāda labus rezultātus, sasniegs Rietumu līmeni. Jāņem arī vērā, ka mūsu platuma grādi un sarežģītā klimatiskā zona rada papildu izaicinājumus, tāpēc būs interesanti redzēt, kā ķīniešu automašīnas attīstīsies,» saka Guntars Pulss.
Vērtējot jaunu ražotāju modeļus, speciālisti visvairāk uztraucas par izturību. Tik sarežģītā tehnoloģiskā konstrukcijā kā automašīna slēpjas daudzas sīkas nianses. Lielākie Ķīnas tirgus dalībnieki, piemēram, BYD un Great Wall Motors, zina, kur drīkst taupīt un kur ne, bet mazāko kompāniju pieļautie trūkumi, tā teikt, izlien ārā visai ātri. Piemēram, vadu izolācija, – aukstums un sāls bojā elektrisko sistēmu, jo tā nav pietiekami labi izolēta.
Kvalitāte ir arī viens no iemesliem, kāpēc labi zināmo ražotāju automašīnas ir dārgākas – jo ilgā pieredze atspoguļojas ne tikai lieliskā skaņas izolācijā un mīkstos interjera materiālos.
No salīdzinoši jaunām kompānijām var izcelt korejiešu zīmolu KGM. Šī kompānija auto ražošanas pieredzi krājusi jau vairāk nekā 50 gadus un kļuvusi atpazīstama ar vienkāršiem un izturīgiem transportlīdzekļiem par saprātīgu cenu. Lielbritānijas auto īpašnieku apmierinātības aptaujā 2018. gadā SsangYong pamanījās apsteigt pat Porsche. Pēc autovadītāju domām, šādu atzinību korejieši pelnījušies tieši savas uzticamības dēļ.
Braukšana bez tehniskās apkopes ir riskants gājiens
Eksperti arī norāda, ka ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, vai attiecīgajam zīmolam Latvijā ir servisa tīkls. Kas rūpēsies par automašīnu garantijas laikā? Kas novērsīs tehniskās problēmas? Un, ja tās var atrisināt citi speciālisti, joprojām paliek jautājums, kur varēs iegādāties detaļas pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Tā brīdī, kad būs nepieciešama tehniskā apkope, piemēram, Nio, BYD un citu Ķīnas ražotāju elektroauto būs jānogādā tālu uz Eiropas rietumiem.
Taču arī šai ziņā ir patīkami izņēmumi. Tā Great Wall Motors uzņēmums Ora Baltijā debitēja ar sešiem dīleru centriem, un divi no tiem atrodas Latvijā, tāpēc serviss un apkope raizes nesagādās. Savukārt zīmolam KGM, kas agrāk bija SsangYong, servisa tīkls ir izveidots jau sen.
Vai jaunajiem zīmoliem izdosies iedzīvoties? Daži no tiem ir rentabli, bet tikai Ķīnā. Daži, lai izcīnītu vietu zem saules, pašlaik strādā ar zaudējumiem, bet cer uz peļņu nākotnē. Vēl 2013. gadā Qoros 3 bija pirmais Ķīnas auto, kas saņēma 5 zvaigžņu Euro NCAP drošības novērtējumu, taču tagad šāda auto tirgū vairs nav. Arī Landwind, kas radīja Land Rover kopijas, bankrotēja. Līdzīgs liktenis piemeklējis ne vienu vien Ķīnas zīmolu, taču šodien tos jau aizstājušas citas Āzijas kompānijas.
«Jaunas automašīnas iegāde no nezināma zīmola ir pielīdzināma loterijai. Šīs industrijas debitantu bankrots ir ticamāks nekā Mercedes-Benz vai BMW strauja lejupslīde, un pastāv liela iespēja, ka daļa ražotāju bankrotēs piecu vai desmit gadu laikā. Ko darīsim ar Ķīnā ražotu auto, ja tam vairs nebūs servisa?» retoriski jautā Guntars Pulss.