Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs labi zina, kas ir jūtūberi, influenceri, strīmeri (datorspēļu spēlēšana tiešraidē). «Tās šobrīd pusaudžu vidū ir karjeras izvēles Nr. 1,» viņš secina. Par šo tendenču potenciālo bīstamību trauksmes zvanus bieži zvana vecāki, taču Konstantinovs salīdzina, ka savulaik tik populārā vēlme kļūt par ugunsdzēsējiem ilgtermiņā ir bīstamāka. Tur tomēr jādodas degošās mājās.
«No pētījumiem zināms, ka visbiežāk negatīvas sekas rodas meitenēm, jo negatīva sociālo tīklu lietošanas pieredze saistās ar neapmierinātību par savu izskatu un korelē ar ēšanas traucējumiem. Puikām – ne tik izteikti. Puikas vispār mazāk laika pavada sociālajos tīklos, vairāk spēlē spēles,» skaidro speciālists.
Lai arī interneta laikmets sevī ietver daudzus riskus un izaicinājumus, netrūkst arī pozitīvu aspektu. «Pusaudžiem mūsdienās ir pieejams daudz lielāks atbalsts,» norāda Konstantinovs. «Pusaudzis var būt salīdzinoši dīvains, ar netradicionālām interesēm, seksuālo orientāciju, mūzikas gaumi… Agrāk viņš būtu vienkārši izstumtais, taču tagad internets dod iespēju atrast atbalstu un līdzīgi domājošus cilvēkus kaut vai Amerikā. Jaunieši šo vienaudžu atbalstu izmanto ļoti aktīvi.»
Iluzionists Edžus Kauķis akcentē jaunās paaudzes erudīciju.
«Jaunā paaudze liekas izglītotāka, viņiem ir vairāk informācijas.
Kādreiz man bija bērnu šovs, kas bija domāts astoņgadniekiem. Tagad šo latiņu esmu nolaidis līdz 6 gadiem, jo astoņgadnieki zināšanu līmenī būtu pielīdzināmi tam, kādi mēs bijām 12 gados.
Bērni ātrāk pieaug, šķiet, tas ir interneta, YouTube dēļ.» Edžus novērojis arī nevēlamu blakni – bērnu un pusaudžu komunikācijas prasmes gan kļūst arvien pliekanākas.
«Pusaudzis var būt ļoti intelektuāls, taču, ja ir pieradis komunicēt tikai caur ekrānu, neattīstās sociālais intelekts,» skaidro Nils Konstantinovs. «Redzam jauniešus, kuri ārēji šķiet ļoti gudri, ļoti prātīgi, teju pieauguši cilvēki. Bet, iepazīstot viņus nedaudz tuvāk, saprotam, ka sociālās prasmes un emocionālā attīstība ir diezgan iepalikusi.» Speciālists atzīmē kādu interesantu kopsakarību – jauniešu vidū krītas alkohola patēriņš. «It kā pozitīvi, bet tas līdzi nes to, ka jaunieši mazāk sadraudzējas. Socializēšanās – tās ir prasmes. Tas ir kā muskulis, kas jātrenē.»
To, ka 21. gadsimta jauniešus arvien vairāk velk t. s. jauno profesiju virzienā, ir pamanījuši arī pedagogi. Brigita Dambe jauniešus ir uzrunājusi, viesojoties skolās. «Biju uzaicināta, lai jauniešiem pateiktu – ir vai nav jātiecas uz šādu profesionālo virzienu. Nav jātiecas, taču pašam ir jāsaprot, vai gribi dalīties ar visu savu dzīvi. Ir jābūt gatavam, ka kādā brīdī jebkurš cilvēks no malas var sākt tevi vērtēt. Bez izņēmuma.»
Blogere potenciālo bīstamību saskata komentāru sadaļās. Tās jau kopš interneta parādīšanās nav bijis nekāds rožu pušķis, taču jauniešu paustā reakcija uz vienaudžu publisko veikumu ir aspekts, kuru nedrīkst ignorēt.
«Manas pamatauditorijas vecums ir 25–34 gadi. Viņi nav ļauni. Ja tiek vērsta kritika, tā ir argumentēta. Tu kā pieaugušais ar savu es jau spēj noteikt, kāpēc tas komentārs ir tāds. Savukārt jaunieši līdz 25 gadiem uz tevi skatās kā uz sava veida elku un neatļaujas pateikt tik skarbi. Ja paskatās uz jaunākiem influenceriem, tad komentāri, kurus viņi saņem no saviem vienaudžiem, ir pat bīstami.»
Pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs aicina nesabiezināt krāsas, vērtējot jauniešu savstarpējo komunikāciju («Viņi ļoti labi māk pārslēgties, kad tas nepieciešams.»), tajā pašā laikā norādot, ka interneta mobings jeb apcelšana internetā ir augoša problēma visā pasaulē.
«Ir interesants pētījums par pusaudžiem, kuri graizās. Var ļoti labi redzēt, ka uzbrukumu skaits internetā viņiem korelē ar rētu skaitu uz ķermeņa,» atklāj Konstantinovs. Viņš piebilst, ka Latvijā ir viens no augstākajiem pusaudžu pašnāvības rādītājiem visā Eiropā, taču nav pienācīgi izpētīts, kāpēc tas tā ir. Tiesa gan, joprojām vislielākais emocionālais posts tiekot nodarīts klātienē, nevis tīmeklī. «No interneta tomēr ir iespējams izolēties. Vismaz izdzēsties no sociālajām vietnēm.»
Edgar Fresh labi zina, ko nozīmē slava. Viņš lēš, ka Latvijā maz ir trīspadsmitgadīgu latviski runājošu pusaudžu, kuri viņu uz ielām neatpazītu.
Lai arī komentāros zem Edgara veikuma netrūkst arī piparotas daiļrades, reālajā dzīvē negatīvas saskarsmes nav bijis. «Komentāros netrūkst mačo, kuri māk uzbraukt. Reālajā dzīvē ar nevienu sliktu komentāru neesmu saskāries.»
Katra jauna paaudze saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Tādiem, kuriem viņu vecāki nav gājuši cauri un nevar sniegt pieredzē balstītu padomu. Jauniešiem, kuri patlaban deldē skolas solus, internets vienlaikus ir dzīves lielā iespēja un izaicinājums. Dinamiskajā laikmetā tendences mainās strauji un spēja uzminēt nākamo lielo trendu ir miljardus vērta īpašība. Taču viena lieta ir nemainīga – jaunieši no viena vai otra sociālā tīkla emigrē brīdī, kad tur reģistrējas viņu vecāki. Tāpēc varam itin droši apgalvot, ka paaudžu plaisa aizbērta netiks un vecākiem nāksies vien paļauties uz savu audzināšanu un to, ka viņu atvases sociālajos tīklos nesapīsies…
