Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks uzsākts 2025. gada 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Šie datumi nav izvēlēti nejauši, jo februāris ir vispiemērotākais pārslēgšanās laiks. Aukstā laika dēļ aktīvi strādā termoelektrostacijas un ziemā neveic remontdarbus, tāpat februārī ir arī ir mazāka iespējamība nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu.
Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.
Uzņēmuma Sadales Tīkls publiskotā informācija liecina, ka
sinhronizācijas ietekme uz elektrības cenām būs salīdzinoši neliela,
jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu. Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot 85% ES līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.
Eksperti iesaka Baltijas valstu iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:
- Uzlādēt mobilās ierīces, portatīvos datorus, elektroauto un ārējos akumulatorus (tā dēvētās poverbankas);
- Uzpildīt degvielu automašīnās;
- Iegādāties rezerves baterijas radioaparātiem un lukturīšiem;
- Atslēgt no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai kuras ir jutīgas pret sprieguma svārstībām;
- Lejuplādēt mobilajā tālrunī lietotni 112 Latvija, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
- Izmantot tikai oficiālos informācijas avotus un neuzticēties skaļiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem.