Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Projekts upju glābšanai
Jau pāris gadus Pasaules Dabas Fonds un partneri organizē dažādas talkas un aicina arī iedzīvotājus iesaistīties upīšu atjaunošanā. Līdz 1. jūlijam bija spēkā liegums aktīvi darboties upēs zivju nārstošanas perioda dēļ. Tiesa gan, atsevišķās teritorijās liegumi var būt dažādi un attiekties uz atšķirīgiem periodiem.
Lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, vairākas vides organizācijas un partneri 2020. gadā uzsāka kopīgu projektu Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai. Projekts norisināsies līdz 2027. gada 31. decembrim. Tas tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Tā ietvaros šovasar turpinās darbs pie Bejas dambja nojaukšanas projekta. Slūžas, kas ir vienīgais cilvēka veidotais aizsprosts uz 24 kilometrus garās Alūksnes upes, jau labu laiku netika saimnieciski izmantotas un, pēc ekspertu atzinuma, bija avārijas stāvoklī. Pēc dambja demontāžas upe atkal varēs plūst brīvi. Bejas aizsprosta nojaukšana tika uzsākta 2021. gadā iniciatīvas Par tīrām upēm un programmas Open Rivers Programmeietvaros. To realizē Pasaules Dabas fonds kopā ar minerālūdens zīmolu Mangaļi. Aizsprosta nojaukšana notiek vairākos posmos.
Svarīga sabiedrības iesaiste
Bejas upes atbrīvošana ir pirmais šāda mēroga projekts Latvijā, bet plānā ir vēl vairāki darbi. Sadarbībā ar Latvijas iedzīvotājiem tika apkopoti dati par teju 70 aizsprostiem, kas atrodas Latvijas upēs.
Pasaules Dabas Fonda eksperti no tiem izvērtēja un atlasīja desmit, kas apgrūtina upju tecējumu un kuru nojaukšana tuvākajā nākotnē būtu nozīmīga Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanai.
Bet no tiem tika izvēlēti trīs aizsprosti, kurus nojaukt tuvāko gadu laikā – Bejas dambis Alūksnes upē, caurteka Sveķupītē netālu no ietekas Lenčupē, kas jau ir pārbūvēta, un tiek strādāts arī pie caurtekas pārbūves Pietēnupē pie ietekas Lielajā Juglā.
Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena teic, ka svarīgi ir sadarboties ar pašvaldībām, privātīpašniekiem, kuri saimnieko upju krastos un sabiedrību kopumā, jo viņi ir tie, kuriem vajadzētu izprast un rūpēties par tām dabas vērtībām, kuras atrodas viņiem piederošajās teritorijās.
Ja labi zivīm, labi arī makšķerniekiem
Tieši tāds ir plāns arī attiecībā uz palīdzību Riežupei. Tā ir ļoti skaista, dabiska upe. «Riežupe ietek Ventā, un Venta līdz jūrai šeit ir brīvi plūstoša, tas nozīmē, ka visas migrējošās zivis, kas iet gan uz, gan no jūras, varētu brīvi tikt tur, kur iecerējušas.
Taču Riežupes caurteka ir pirmā vieta, kur zivīm jārisina problēma, kā tikt tālāk.
Tā ir gara un sekla, izbūvēta tā, ka zivis nevar īsti atsperties, kā tas ir, piemēram, pie Ventas rumbas, kur nārstot ik pavasari dodas vimbas, un šo laiku mēdz dēvēt par zivju lidošanu.
Riežupe ir apmēram 40 kilometru gara, lai gan aizsargājama teritorija ir pirmie pieci kilometri. Ja zivis netiek pāri pirmajam slieksnim, visas iespējas dzīvot pilnvērtīgi un bagātīgi nārstot šajos 40 kilometros ir pagalam, tādēļ ir tik svarīgi, lai šādu šķēršļu nebūtu,» skaidro Magda.
Zivis mīt jūrā, bet dodas uz upēm nārstot – upes un strautiņi tām ir tādi kā bērnudārzi. Kad tās paaugas lielākas, kļūst drošākas un stiprākas, tad dodas atkal atpakaļ uz lielākām upēm un jūru.
Kas dzīvo Riežupē? Piemēram, taimiņš, vimba, nēģis – tieši tam Riežupe ir ļoti būtiska. Nēģis ir viens no sliktākajiem lēcējiem, ja salīdzina ar citām zivīm, tam pat 20 centimetru pārvarēšana ir izaicinājums.
Ko tad darīt, lai zivju migrācijai palīdzētu? «Šis ir viens no top 20 šķēršļiem Ventas baseinā, ko vajadzētu pārbūvēt. Šo nepareizi uzbūvēto var jaukt ārā un taisīt no jauna, bet var arī mākslīgi pacelt ūdens līmeni, tā uzlabojot nēģa izredzes,» skaidro Magda. Pilnvērtīgi netiekot nārstot, tiek zaudēta nēģu populācija vairāku miljonu ikru apmērā. Nēģis mūsu galdā ir delikatese, gardums, par kuru esam gatavi maksāt dārgi. Sakārtojot upju ekosistēmu tā, lai zivīm labi, palīdzam arī savai ekonomikai.
Videi jāļauj būt dabiskai
Ne tikai zivju migrācijas un nārstošanas dēļ vien ir svarīgi, lai upes vatētu plūst brīvi un strauji. Vasarā upes kļūst par dzīvības avotu gan zivīm, gan augiem. Straujteces upēs zivīm, piemēram, forelēm un lašiem, ir vieglāk atrast ar skābekli bagātu ūdeni, kas ir būtiski to izdzīvošanai un veselībai. Ūdens augi plaukst un sniedz ēnu, nodrošinot ideālu vidi ūdens organismiem. Straujteces arī palīdz uzturēt ūdens dzidrumu un temperatūru, kas ir būtiski, lai uzturētu bioloģisko daudzveidību un veselīgu ekosistēmu, piemēram, lašveidīgās zivis nedzīvo tropos, tām vislabākā ir ūdens temperatūra līdz +18 grādiem.
Mākslīgi apturot plūdumu, padarām upi par tādu kā dīķi, kurā ir silts, eitrofikācijas dēļ veidojas aizaugšana un mainās ekosistēma.
Tai pašā laikā dabiskiem akmeņiem un arī kokiem upē ir jābūt. «Dažkārt cilvēki taisa talkas un izvāc ārā pilnīgi visu. Protams, laivošanai pār upi sakrituši koki traucē, taču tas ir dabiski, ka kāds koks nolūst un iekrīt ūdenī, tad tas kļūst par mājvietu daudzām sugām, piemēram, zem tā zariem ūdenī var paslēpties mazas zivtiņas, putni, kukaiņi un citi radījumi. Galvenais, lai upe var brīvi plūst,» uzsver ūdeņu eksperte.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
