Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vissezonas riepām – nē
Lai arī ziemas riepas obligātas no 1. decembra, «Drošas Braukšanas Skolas» (DBS) vadītājs Jānis Vanks aicina objektīvi novērtēt laikapstākļus – ja aiz loga valda ziema, ceļi ir apledojuši un apsniguši, ziemas riepas ir nepieciešamas arī, ja kalendārā vēl nav 1. decembris. Turklāt ir jānovērtē riepu stāvoklis, atceroties, ka minimālais protektora dziļums ziemas riepām ir 4 mm.
Būs autovadītāji, kuri teiks, ka ziemas riepu maiņa viņiem nav obligāta, jo izvēlējušies vissezonas riepas, bet Jānis Vanks, to komentējot, ir tiešs: «Kas der visam, neder nekam! Ja braucam ar vissezonas riepām, tas nozīmē, ka braucam ne pārāk droši gan ziemā, gan vasarā. Valda uzskats, ka, izvēloties vissezonas riepas, iespējams ieekonomēt. Taču vasarā riepas dilst vairāk un iespējams, ka ziemas sezonas sākumā tās jau būs nodilušas. Savukārt, izvēloties divus riepu komplektus – ziemas un vasaras, – tās kalpos vidēji vismaz četras sezonas un nodrošinās drošu braukšanu gan ziemā, gan vasarā.»
Ziemas riepas no vasaras riepām atšķiras ne vien ar protektora dziļumu, bet arī ar gumijas sastāvu. Ziemā, sala apstākļos, tām jābūt elastīgām, taču vissezonas riepu gumija ir pārāk cieta, tādēļ vairāk slīd. Gumijas atbilstību noteiktiem laikapstākļiem nedrīkst novērtēt par zemu, norāda Jānis Vanks.
Kādas riepas piemērotākas?
Riepas ar radzēm būs piemērotas tiem autovadītājiem, kuri ikdienas maršrutus veic ārpus pilsētas, pa grantētiem ceļiem, kas tiek reti tīrīti un bieži apledo. Vienlaikus jāatceras, ka, izvēloties šādas riepas, pārvietošanās Eiropā būs ierobežota, jo daudzās valstīs riepas ar radzēm ir aizliegtas.
Kā Latvijas klimatiskajiem apstākļiem optimālu variantu DBS vadītājs iesaka izvēlēties skandināvu tipa riepas, kas derēs gan pilsētā, gan uz lauku ceļiem. Braucot pa apledojušiem ceļiem, šīs riepas nebūs tik efektīvas kā riepas ar radzēm, bet mūsdienu riepu ražošanas tehnoloģijas nodrošina, ka skandināvu tipa riepu mīkstais protektors ziemā kalpos ļoti labi.
Eiropas tipa ziemas riepas būs vispiemērotākās lielajās pilsētās, kur regulāri tiek tīrītas ielas, kā arī siltākās ziemās. «Šo riepu stiprā puse ir sekojoša: ja ir auksts un slapjš, bet nav ledus un sniega, automašīna, kas ar tām aprīkota, būs labi vadāma un droša bremzējot. Tām ir stingrāka struktūra, tādēļ Eiropas tipa ziemas riepu nodilums būs mazāks nekā skandināvu tipa riepām, kurām savukārt ir mīkstāks sastāvs, kas pastiprina riepu dilšanu, bet nodrošina labāku saķeri skarbākos ledus un sniega apstākļos.»
Viņš arī atgādina, ka vismaz divreiz gadā – pavasarī un rudenī – ieteicams pārbaudīt gaisa spiedienu riepās, jo tas ietekmē degvielas patēriņu un riepu nodilumu. Ja spiediens ir par augstu, saķere ar ceļu nebūs gana laba, kā arī veidosies nevienmērīgs riepas nodilums (lielāks vidusdaļā) un riepas lietošanas laiks būs īsāks.
«Ar jaunāku auto ir vieglāk, jo jau aptuveni piecus gadus obligāta prasība jaunajiem auto ir spiediena sensori,» atzīmē Jānis Vanks.
Pārejam uz ziemas stilu
Ņemot vērā, ka ziemas sezonā riepu saķere ar ceļa segumu ir sliktāka, ziemā jāmaina arī braukšanas stils – tam jābūt mierīgākam un plūdenākam.
«Arī, ja braucam ar automašīnu, kas aprīkota ar labām ziemas riepām un elektroniskajām drošības sistēmām, tas nenozīmē, ka pilnībā varam paļauties tikai uz auto – ka tas mūs glābs avārijas situācijā. Arī izcili aprīkotā transportlīdzeklī vadītājam jāseko līdzi savam braukšanas stilam, jāizvēlas laikapstākļiem atbilstošs braukšanas ātrums, jāievēro lielāka distance no citām automašīnām un jāizvairās no straujiem manevriem,» norāda DBS vadītājs.
«Ziemā redzamība var būt slikta, tādēļ jāsagatavo auto, lai redzam, kur braucam. Laikus jāsāk lietot ziemai paredzētais logu šķidrums, jāpārliecinās, vai logu tīrāmās slotiņas ir labā kārtībā, jāpārbauda priekšējā stikla kvalitāte, kā arī auto priekšējās gaismas. Slikta redzamība nozīmē grūtības laikus saskatīt citus satiksmes dalībniekus, jo sevišķi gājējus, kuri bieži nelieto atstarojošos elementus.»
Ja māc bažas par savām braukšanas prasmēm ziemā, Jānis Vanks atgādina, ka tās iespējams pilnveidot «Drošas Braukšanas Skolā»: «Iespējams, ekstrēma situācija būs tikai vienu reizi dzīvē, bet spēja tajā pareizi reaģēt var būt izšķiroša. Tādēļ nevajadzētu ne kautrēties, ne būt pārgalvīgam, bet gan atsvaidzināt savas ziemas braukšanas prasmes.»
Akumulators gatavs ziemai?
«Dienas, kad uzkrīt pirmais sniegs, mums ir ļoti darbīgas,» stāsta ERGO sadarbības partnera, tehniskā atbalsta dienesta «Green Wave Latvija» vadītājs Artūrs Mezītis. «Lielākoties negadījumi, kuros vajadzīga tehniskā palīdzība, saistīti ar braukšanas kultūru un arī ar laikapstākļiem neatbilstošām riepām. Ir bijuši pat gadījumi, kad automašīna vasaras riepu dēļ bez mūsu palīdzības nespēj tikt līdz autoservisam. Šajā laikā daudzi vēl nav iemanījušies ievērot pareizas braukšanas principus ziemas apstākļos un iebrauc kupenās, aizmirstot, ka pirms pagrieziena jāsamazina ātrums.»
Mezītis atgādina, ka nedrīkst atstāt novārtā arī paša auto sagatavošanu ziemai, pirmkārt, pārbaudot akumulatoru un nepieciešamības gadījumā veicot tā uzlādi.
«Distances, ko mērojam pilsētā, ir salīdzinoši nelielas, bet jāatceras, ka akumulators uzlādējas braucot. Tādēļ, lai pirms došanās dienas gaitās nebūtu nepatīkamu pārsteigumu un akumulators ziemā būtu iedarbināms, tas jāpārbauda. Ja autovadītājs prot darboties ar multimetru, šo pārbaudi var veikt paša spēkiem. Bieži novērojam, ka braucēji saviem auto izvēlējušies nekvalitatīvu akumulatoru, kas nav pietiekams jaudīgs – vasarā šo problēmu var nejust, bet, darbinot auto aukstos laikapstākļos, tā var parādīties, tādēļ iesaku izvēlēties tehniskajām prasībām atbilstošu un labas kvalitātes akumulatoru,» norāda Artūrs Mezītis.
ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis uzsver: «Ziemas mēnešos pieaug pieprasījums pēc tehniskās palīdzības uz ceļa, kas pieejama ERGO KASKO klientiem, kā arī kopā ar DubultOCTA polisi. Kopumā gada laikā šī palīdzība nepieciešama teju 2000 mūsu klientiem. Vai tā būtu ķibele ar akumulatoru vai kāds cits iemesls, kādēļ automašīna vairs nevar turpināt ceļu, ERGO tehniskās palīdzības izsaukšana tagad ir daudz ērtāka un ātrāka, pateicoties palīdzības dienesta digitālajam risinājumam. Vairs nav nepieciešams nodot informāciju operatoram un precīzi zināt savu atrašanās vietu, jo to nosaka GPS. Tas ļoti atvieglo operatīvu palīdzības saņemšanu, jo nereti autovadītājiem tehniskais atbalsts nepieciešams, atrodoties šosejas malā vai uz nezināma meža ceļa. Tehniskais atbalsts tiek nodrošināts ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas valstīs.»
