Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Saeimas deputāts Jānis Dombrava sarunā ar PDz atklāj, ka tāda bijusi viņa mammas Elitas pēdējā vēlēšanās – atdusēties Saulkrastu kapos, tuvāk jūrai, kur viņa vēl dažas dienas pirms nāves bija pastaigājusies ar savām mazmeitām.
«Mamma dzīves pēdējās dienās bija liels malacis. Viņai bija vēlēšanās – pastaigāties gar jūru ar mazbērniem, un to viņa arī īstenoja. Pēc tam mamma aizbrauca uz slimnīcu, kur pavadīja dzīves divas pēdējās dienas.
Mums ar brāli Oskaru izdevās vienoties ar ārstiem, kuriem esmu ļoti pateicīgs, ka, ievērojot visus ierobežojumus, tiekam atvadīties.
Mēs devāmies prom, un jau pēc dažām minūtēm mamma no šīs pasaules aizgāja…» stāsta Jānis.
«Mammas veselība pasliktinājās pagājušajā gadā, bet tad bija aizdomas par citām problēmām. Katrs ārsts teica savu, un es īsti nesaprotu, kāpēc netika pamanīts, ka nopietnā slimība – vairāku veidu vēzis bez konkrētas lokācijas – jau bija pamatīgi attīstījusies…» saka Dombrava.
Elita Evarte-Dombrava devās mūžībā 64 gadu vecumā. Deputāts teic – viņa tā arī nepaguva izbaudīt bezrūpīgas vecumdienas pensijā, jo visa mammas dzīve pagājusi strādājot.
«Uz pasaules neesmu redzējis otru tik izturīgu cilvēku, kurš, lai gan bija grūti apstākļi, ir spējis sasniegt izvirzītos mērķus,» paziņojot par viņas nāvi, feisbukā rakstīja Jānis.
«Viņa pierādīja savas spējas žurnālistikā, strādājot vairākos izdevumos, kā arī pati izveidoja vairākus žurnālus, arī jauniešu iecienīto Tīņu stilu. Ar savu darbu žurnālistikā viņa 90. gadu sākumā iekļuva Latvijas ietekmīgāko cilvēku saraksta augšgalā. Mamma bija arī divu grāmatu autore – Radošais mārketings un Kā atmodināt radošumu. Da Vinči gēns. Vēlāk viņa savas zināšanas lika lietā, lai vairākās augstskolās un koledžās pasniegtu lekcijas,» Elitas mūža gājumu atklāja viņas dēls.
«Kopš bērnības mamma bija sapņojusi, ka viņai būs divi stalti dēli, uz kuriem varēs paļauties un kuri viņu pavadīs, ejot pa ielu. Šis mērķis piepildījās. Lai arī viņai izjuka attiecības ar cilvēku, kuru viņa ilgi saglabāja sirdī.
Viņa nenokāra galvu, bet rūpējās par mums vairāk nekā par sevi.
Viņa bija mana un brāļa lielākā atbalstītāja,» atzina viņš. Elitas prieks bija arī viņas trīs mazmeitiņas.
Elita visu mūžu bija sapņojusi par dzīvi pie jūras, un dēli palīdzēja tam piepildīties. Savas dzīves nogali viņa pavadīja jūras tuvumā. Elita nepadevās arī tad, kad ārstu prognozes bija skarbas – palikušas vairs tikai dažas nedēļas.
Jānis PDz saka: «Viņas slimība pakāpeniski attīstījās, taču paspējām izrunāt un daudzas lietas sakārtot, ierakstīt atmiņas par viņas dzīvi, sazīmēt tuvinieku fotogrāfijas, jo viņa bija palikusi vienīgā no savas paaudzes, kas zināja par vecvecākiem, zināja viņu brāļus un māsas, un mēs piefiksējām šos vārdus. Protams, visu izrunāt nepaguvām, tomēr ir gandarījums, ka tomēr daudz paspējām.»
