1. Apskaties kandidātu sarakstu (saraksti un programmas – www.cvk.lv).
Latvijā īsti nestrādā klasiskais dalījums pa ideoloģijām, bet vairāk vai mazāk tiek balsots par cilvēkiem. Tāpēc vispirms jāapskatās piedāvājums: kas kandidē, kas nokļuvuši sarakstu galvgaļos? Šogad ir ļoti konkurētspējīgs piedāvājums – sešpadsmit saraksti, daudz pieredzējušu kandidātu, un sarakstos arī daudz spēcīgu sieviešu.
2. Izsijā kandidātus.
KO VĒRTĒT
Kandidāta zināšanas par Eiropas Savienību un Eiropas Parlamentu. Tādas, protams, būs tiem, kas tajā jau strādājuši. Citiem var skatīties līdzšinējo darbību – vai pārstāvējis Eiropas Savienībā Latvijas intereses, izstrādājis ar to saistītus dokumentus, par šo tēmu mācījis augstskolā, būdams pasniedzējs, utt.
Valodu zināšanas. Jā, protams, oficiālajās sesijās deputāti var runāt savā dzimtajā valodā, un tiks nodrošināts tulkojums. Taču pamatdarbs jau notiek pirms tam, un Eiroparlamentā tas nav iedomājams bez kontaktēšanās ar kolēģiem ārpus sesijām. Ja deputāts grib ietekmi, viņam ir jārunā, kas bez valodu zināšanām nav iespējams. Tas nozīmē, ka noteikti vajadzīga laba angļu valoda, bet vēl labāk, ja ir arī franču un vācu vai pat visas trīs.
Kāda ir kandidāta vīzija par Eiropas Savienību? Eiropas Savienība nonākusi krustcelēs, un tiek debatēts par to, vai tālāk iet uz federālu, vairāk vienotu Eiropu vai Eiropu, kur lielāka neatkarība katrai dalībvalstij. Un jāsaprot, kurš variants tev pašai šķiet labāks.
Kandidāta reputācija. Var daudz solīt, bet jāskatās, vai tas vispār atbilst šā cilvēka kompetencei, un jāskatās, ko viņš darījis pirms tam.
3. Izvērtē partiju programmas.
Liela daļa šo programmu ir deklaratīvas, tomēr var nojaust, kādos virzienos iecerēts strādāt un kāda ir vīzija.
Vai kandidāti programmā sola ko tādu, ko Eiroparlaments vispār var izdarīt? Latvijā ļoti bieži priekšvēlēšanu debatēs sola, piemēram, noteikt Eiropas līmeņa minimālo algu, veidot Eiropas līmeņa veselības politiku utt. Tās visas ir labas lietas, bet – vismaz šobrīd tādi jautājumi nemaz nav Eiropas Savienības kompetencē, tā ir nacionālā atbildība. Jā, nav neiespējami, ka kaut kad nākotnē, ja īstenojas federālistu ieceres, Eiroparlaments to tiešām varētu iespaidot, taču tad kandidātam vajadzētu atbalstīt federālas ES veidošanu, kas ne vienmēr ir partijas oficiālajā programmā.
Numurā lasi:
- Eiroparlamenta vēlēšanās: kā izvēlēties, par ko balsot? Ko dara un cik nopelna EP deputāts?
- Intervija ar Čikāgas Piecīšu dziedātāju, tagad kordiriģenti Loriju Vudu.
- Kā samazināt stresu eksāmenu laikā
- «Nemīlu būt skarbs, bet varu, un dažkārt arī nākas tādam būt.» Saruna ar premjerministru Krišjāni Kariņu
- Hēlija, salātu karaliene no Iecavas. Kāda ir viņas veiksmes recepte?
- Kas jāņem vērā, izvēloties kleitu izlaidumam – četri tērpi dažādām gaumēm
- Kā tikt vaļā no piena sēnes
- Persiku salvija, nokarenā šokolādes mētra un citi aromātiski jaunumi tavam garšaugu dārziņam
- Kādus našķus pasniegt viesiem izlaiduma ballītē