Kā skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka, pagājušā gada 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, un tagad ir jauna kārtība, kādā tiek veikta parāda piedziņa no parādnieka darba algas. Un jā – arī pensija tiek pielīdzināta darba algai, tā nav nekāda izņēmuma summa, un arī uz to var vērst parāda piedziņu.
«Aprēķins ir sekojošs: no vecuma pensijas neto, proti, summas, ko pensionārs saņem uz rokas, šajā gadījumā no šiem 558 eiro, tiek atņemta saglabājamā summa. Tā ir puse no minimālās darba algas, kas šogad ir 740 eiro, tātad 370 eiro. No 558 eiro atņem 370 eiro, un tā ir saglabājamā summa. Vēl likumā ir norma, kas nosaka – ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgas personas, tad saglabājamai summai pievieno vēl daļu, bet šajā gadījumā tas nav aktuāli. Tātad atņemot paliek 188 eiro, no kuriem atbilstoši likumam drīkst veikt ieturējumu. Ja cilvēkam ir tikai viena parāda piedziņas lieta, tad no šiem 188 eiro ietur 30%, un šajā gadījumā tie ir 56,40 eiro. Savukārt, ja cilvēkam ir vairākas piedziņas lietas, piemēram, komunālo maksājumu parāds plus vēl kredīta parāds, tad no šiem 188 eiro ieturētu 40%. Tātad algoritms ir šāds – ienākums neto (uz rokas) mīnus puse no minimālās darba algas, mīnus summa, ja apgādībā būtu nepilngadīgi bērni, un tad no atlikuma, no starpības, ietur 30%, ja ir viena parāda piedziņas lieta, 40% – ja lietas ir vairākas.
Kundzes gadījumā, pieņemot, ka viņai ir viena lieta, no 558 eiro noņem aprēķinātos 56,40 eiro un viņai uz rokas paliek 501,60 eiro.
Tātad pietiekami liela summa. Izstrādājot jauno regulējumu, gan Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, gan ministrija, gan Darba devēju konfederācijas pārstāvji bija vienisprātis, ka savas saistības ir jāpilda. Mēs nevaram aizņemties, galvot un nodarīt zaudējumus citām personām, piemēram, noliet ar ūdeni kaimiņu, un pēc tam neko nemaksāt. Taču vienlaikus mēs arī saprotam – ja cilvēks tiešām saņem minimālo darba alga, viņš mēnesī nevar maksāt ne 200, ne 300 eiro, jo viņam ir arī ikdienas vajadzības, kuras arī kaut kādā apmērā jānodrošina. Tāpēc jaunais regulējums ir šāds, ka savi parādi jāmaksā visiem, bet samērīgi un atbilstoši cilvēka ienākumiem.»
Iveta Kruka arī norāda, ka sociālajos tīklos bija izplatīta kļūdaina informācija un daudzi bija uzsvēruši tikai jaunās kārtības pirmo daļu – proti, ka tiek saglabāta tikai puse no minimālās darba algas jeb 370 eiro un pārējo atvelk. Taču tā nav! Jā, šī puse ir saglabājamā summa, bet ieturējumu veic tikai no starpības. Līdz ar to tas nenozīmē, ka viss, kas ir virs minimālās summas, tiek novirzīts parāda atmaksāšanai.
Vai var maksāt mazāk?
Bieži cilvēki viens otram parādu atmaksas gadījumā iesaka vienoties ar tiesu izpildītāju un ik mēnesi maksāt mazāku summu, galvenais – vispār kaut ko maksāt! Vai tā drīkst?
«Pirmkārt, kā jau sarēķinājām, neviens cilvēkam neatņem ne pusi pensijas, ne vairākus simtus, tāpēc šīs bažas jau ir atrisinātas. No otras puses,
jā, pastāv iespēja sazināties ar savu tiesu izpildītāju un teikt, ka ir vēlme parādu maksāt pašam, katru mēnesi atvēlot tam konkrētu summu.
Taču ir jāsaprot un jāņem vērā, ka jebkurā gadījumā parāds būs jāatmaksā! Tāpat nevar apgalvot, ka šī summa var būt mazāka, jo, vērtējot šo jautājumu, tiesu izpildītājs ņem vērā visus konkrētās lietas apstākļus – parāda apmēru, parādnieka norādīto informāciju, kāda situācija bijusi līdz šim, vai kaut kas jau ir maksāts. Jāatceras, ka otrā pusē vienmēr būs piedzinēja, aizskartās puses intereses. Līdz ar to tiesu izpildītājs ir kā tilts starp parādnieku un piedzinēju, kuram ir jānodrošina, no vienas puses, samērīga līdzekļu saglabāšana parādniekam, bet no otras puses – efektīva sprieduma izpilde piedzinējam. Tāpēc šeit svarīga ir abu pušu interešu samērošana, un tāpēc ļoti svarīga ir komunikācija ar savu tiesu izpildītāju, nevis parāda ignorēšana un izlikšanās, ka tas uz mani neattiecas. Ja ir jebkādas šaubas vai grūtības, noteikti iesaku sazināties ar savu tiesu izpildītāju un runāt. Taču vienmēr ir svarīgi atcerēties, ka jebkurām saistībām, ko uzņemamies, ir jābūt pārdomātām. Tāpat kopumā nevaru teikt, ka seniori būtu liela problēma un ka viņi būtu tipveida parādnieki. Tajās atsevišķajās lietās, kas ir, drīzāk redzu, ka seniori ir daudz finanšu pratīgāki nekā viens otrs jaunāks cilvēks un ka seniori ir vieni no atbildīgākajiem maksātājiem,» norāda Iveta Kruka.
Kur paliek parāds, ja pensionārs nomirst?
Var gadīties, ka seniors dodas mūžībā un viņa parāds paliek neatmaksāts. Kas notiek tālāk, un kam paliek parāds? Kā skaidro Iveta Kruka, ja atver aizgājēja mantojuma lietu, tad visi kreditori ir tiesīgi pieteikt savu kreditora prasību. Savukārt mantot gribētāji izlemj, vai izteikt vēlmi mantot vai ne, un tad caur šo mantojuma lietu šīs parādsaistības tiks segtas. Nianse slēpjas tajā, ka parāds tiks segts tikai mantojamās mantas kontekstā, mantinieks neatbildēs ar savu personīgo mantu – to nosaka jaunā reforma mantojuma lietās. Savukārt, ja seniors dzīvoja viens, viņam nav tuvinieku, viņam tāpat paliek kāda manta, kaut vai dzīvoklis, kurā viņš dzīvo, un tad šī manta potenciāli var pārtapt par bezmantinieka mantu. Tad mantojuma lietu drīkst ierosināt kreditori. Ja tā ir bezmantinieka manta, tiesu izpildītājs šo mantu realizē, lai nosegtu kreditora prasījumus, bet līdzekļus, kas paliek pāri, ieskaita valsts budžetā.
Atceries!
Nereti cilvēki jauc zvērinātu tiesu izpildītājus ar ārpustiesas parādu piedzinējiem. Taču tās ir divas atšķirīgas lietas. Tiesu izpildītāji vienmēr darbu sāk tikai tad, kad jau ir attiecīgs tiesas spriedums.
Un tikai tiesu izpildītāji ir tiesīgi apķīlāt kontus, sūtīt rīkojumus darba vietai, pārdot parādnieka mantu.
Ārpustiesas piedzinēji veic ārpus tiesas piedzinēju funkciju, un viņu darbs būtībā ir pārrunu ceļā panākt, lai parādnieks parādu atmaksā. Arī ārpustiesas parādu piedzinēju pilnvaras un izmaksas ir stingri regulētas, un arī viņiem arī gana ierobežoti un stingri darbības noteikumi.
Nenomaksāti sodi un rēķini
Jautājumu par neapmaksātu sodu un parāda piedziņu izdevumam IEVAS Padomu Avīzei atsūtīja kāds lasītājs, kurš raksta: «Laikam biju pārsniedzis braukšanas ātrumu, un man par to bija piespriests 20 eiro sods. Tā kā e-pasta man nav un arī interneta aplikācijas nelietoju, par šo sodu neko nezināju. Līdz vienā dienā saņēmu vēstuli, ka tagad par šo sodu man jau jāmaksā 79 eiro. Kāpēc tik daudz?»
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja skaidro, ka šis ir administratīvais sods un tādā gadījumā kārtība parasti ir šāda: ja bijis pārkāpums, policija par to informē, atsūtot cilvēkam protokolu un naudas soda apmēru, kas 30 dienu laikā jāsamaksā vai arī noteiktā kārtībā jāapstrīd. «Ja sods nav samaksāts, tas nenozīmē, ka lieta uzreiz automātiski nonāk izpildei. Iestāde, kas sodu piemērojusi, vispirms sūta atgādinājumu par soda nenomaksāšanu un informē: ja nesamaksās, lietu nodos piespiedu izpildei. Ja arī tad cilvēks sodu nesamaksā, lietu nodod piespiedu izpildei. Un tad jau jāatmaksā ne tikai parāds, bet arī sprieduma izpildes izdevumi, jo tie gulstas uz parādnieka pleciem. Piekrītu, ka informācijas nesaņemšana patiesībā ir lielākā problēma ļoti daudziem. Tāpēc aicinu visus pārdomāt un pārliecināties, vai viņš ir tiesiski sasniedzams savā deklarētajā dzīvesvietas adresē. Mēs varam tur nedzīvot, bet mums jābūt tur sasniedzamiem! Nevar būt tā, ka cilvēks desmit gadus dzīvo citur, bet norādītajā adresē nav neviena, kas pasaka, ka viņam pienākusi ierakstīta vēstule. Otra iespēja – portālā Latvija.lv izveidot e-adreses rīku, kurā pienāks visi ziņojumi.»
Ko paredz jaunā parādu piedziņas kārtība? Skaidro Iveta Kruka
* Pirmkārt, ieturējumu apmēra samazināšanos. Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu samazinās ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem.
* Jaunus noteikumus arī saimnieciskās darbības ienākumiem: ieturējumi no naudas, ko parādnieks saņem no saimnieciskās darbības, piemēroti noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Līdz ar to ieturējumus veic noteiktā procentuālā apmērā, bet ne 100% apmērā, kā tas bija iepriekš (ja saimnieciskā darbība ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā un ir parādnieka vienīgais ienākumu avots).
* Neatkarīgi no piedziņas kārtas, ieturējumu apmērs nemainās – tas visos piedziņas veidos ir 30%, ko aprēķina no starpības starp konkrētajam parādniekam saglabājamo summu un viņa neto algu (iepriekš procentuālos ieturējumus aprēķināja no visas neto algas).
* Minimālās summas saglabāšana – parādniekam saglabā darba samaksu un līdzīgus maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša algas. Par katru nepilngadīgu bērnu parādnieka apgādībā saglabā 15% no minimālās mēnešalgas, bet ne vairāk kā 50%.