Rīga +12°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Krosoveri – visiekārotākie
Lai gan uz ceļiem joprojām ir redzami gan hečbeki, gan universāļi, gan pat sedani, Latvijas jauno auto tirgū to īpatsvars samazinās. Sedanus un hečbekus varbūt vēl iegādājas uzņēmumi, taču personiskai lietošanai cilvēki izvēlas krosoverus.
Pieprasītāko mašīnu vidū ir «Toyota RAV4» un «Yaris Cross», «Škoda Kamiq», «VW Tiguan», «VW T-Cross», «Dacia Duster» un «Kia Sportage», un tiem pa vidu «Toyota Corolla» un «Škoda Octavia».
«Es uzskatu, ka krosoveru popularitāti lielā mērā nosaka mode. Kādreiz cilvēki aizrāvās ar kompaktveniem, nu visiem gribas SUV un krosoverus. Daudzi dzīvo pilsētā, un, pēc viņu teiktā, ar šīm automašīnām ir vieglāk braukt – labāk var pārredzēt satiksmi, šādā mašīnā ir vieglāk iekāpt un izkāpt, un mazāk jākreņķējas par sliktām ielām,» saka žurnāla «Profi Latvija» galvenais redaktors Guntars Pulss.
Eksperti pukst, bet cilvēkiem patīk
Žurnālisti nereti sirdās par modeļiem ar lielu klīrensu, sakot, ka patiesībā tie nav īpaši praktiski. Turklāt augstāka smaguma centra dēļ tiem ir sliktāka vadāmība, bet lielāks frontālais laukums pasliktina aerodinamiku un attiecīgi palielina degvielas patēriņu un izmešus. Tā uzskata eksperti, taču izskatās, ka parastajiem cilvēkiem šie apsvērumi nešķiet svarīgi. Tikai retais meklē azartiski vadāmu auto, toties daudzi novērtē drošības izjūtu.
«Rūdīti braucēji pie stūres pavada daudz laika, mēro garas distances un izprot dažādas nianses, bet tādi mūsdienās ir retums. Lai novērtētu tradicionālo virsbūvju priekšrocības, ir vajadzīga pieredze. Un nevar jau arī noliegt, ka ar krosoveriem braukt ir ļoti patīkami. Jā, vienā otrā aspektā tie var būt viduvēji, taču ir lieliski daudzām dzīves situācijām,» saka Guntars.
Zelta vidusceļš
Modernās tehnoloģijas gādā par to, ka arī augstāki auto brauc droši, turklāt krosoveru dizains piedāvā patīkamu kompromisu starp visiem virsbūves tipiem.
Runājot par praktiskumu, vislielāko vietu mantām piedāvā universāļi. Superpopulārajam universālim «Škoda Octavia» bagāžas telpas tilpums ir 640 litri. Savukārt «Kia Sportage» ir 591 litrs. Atšķirība ir, taču neliela.
Ja salīdzina virsbūves, tad atšķirības ir būtiskākas. «Octavia» garums ir 4,70 metri, savukārt «Sportage» – 4,52 metri. Gandrīz 20 cm starpība.
Krosovers ir vieglāk manevrējams šaurās ielās un stāvvietās.
Zemāks smaguma centrs «Škoda Octavia» sola labāku vadāmību, taču ierindas automobilists nepiedalās amatieru slaloma sacensībās. Viņš brauc pa ielām no mājām uz darbu, ved bērnus uz skolu, dodas uz iepirkšanās centriem un, iespējams, nedēļas nogalēs aizvizinās uz laukiem. Šādos maršrutos Kia Sportage 18 cm klīrenss dod būtiskas priekšrocības, jo vadītājam nav jāuztraucas par augstām apmalēm, kas apdraud buferi. Ja sēž augstākā auto, cilvēkam nevajag bažīgi fiksēt sīkas detaļas un pie stūres viņš jūtas brīvāk.
Ir vēl citi elementi, kas raisa vai nu pozitīvas, vai negatīvas emocijas: savienojamība ar mobilajām ierīcēm, kvalitatīva skaņu sistēma un patīkami apdares materiāli.
Pirmatnējās emocijas no auto savaldīšanas ir aizstājusi vēlme pēc drošības un paļāvības, bet tās sniedz modernās drošības sistēmas. Braukšana no pienākuma ir kļuvusi par vienkāršu ikdienas uzdevumu.
Par to, ka sabiedrība no automašīnām tagad gaida citas emocijas, liecina arī britu auto ceļvedis portāls «Edmunds». Tas jau otro gadu pēc kārtas par labāko SUV nosaucis iepriekš minēto «Sportage», kas izceļas ne tikai ar lielisku braukšanu un praktiskumu, bet arī ar bagātīgu standarta aprīkojumu. Arī jaunākajā portāla konkursā par labāko no labākajiem tika pasludināts SUV. Lielais septiņvietīgais elektriskais «Kia EV9» pārsteidza ekspertus ne tikai ar savu praktiskumu, bet arī ar inovācijām.
Problēmas novērš hibrīda piedziņa
Bet kā tad ar veiktspēju? Mūsdienās it kā ārkārtīgi svarīgi ir ietekmēt vidi pēc iespējas mazāk, taču ironiski – cilvēki dod priekšroku lielākiem un smagākiem transportlīdzekļiem, kuriem nepieciešams vairāk enerģijas. Taču te talkā atkal nāk modernās tehnoloģijas – hibrīda spēka agregāti.
Kompānijas Toyota tehnoloģiju ir pārņēmis, vienā vai otrā veidā pilnveidojis un sev piemērojis vairākums ražotāju, tāpēc tagad lielākā daļa krosoveru rada mazāk izmešu nekā senāki auto ar klasisku virsbūves tipu.
«Turpinās urbanizācija, un arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām. Tieši tur hibrīdi patiesi pierāda savu vērtību, jo ir ievērojami ekonomiskāki nekā citi auto. Turklāt, ja cilvēkam ir pieejama uzlāde, ar uzlādējamo hibrīdu pa pilsētu var braukt tikai ar elektrību. Bet, kad jādodas garākā braucienā, var izmantot iekšdedzes dzinēju un ceļot bez ierobežojumiem,» saka Guntars Pulss.
Piemēram, «Kia Sportage» uzlādējamam hibrīdam ir 13,8 kWh akumulators.
Ar pilnu uzlādi elektriskā režīmāta tas ļauj veikt 78 km. Vairākumam cilvēku ikdienas darīšanām tas ir pilnīgi pietiekami.
Tomēr šāds auto ir jālādē regulāri, tāpēc daudzi izvēlas pašuzlādes hibrīdus.
«Sportage» ar vieglā hibrīda dzinēju un kompaktu 1,49 kWh akumulatoru automātiski uzlādējas bremzēšanas laikā un ar šo enerģiju palīdz iekšdedzes dzinējam sākt kustību un ieskrieties. Pilsētā, kur šādā režīmā nākas braukt daudz, vieglais hibrīds jūtami samazina degvielas patēriņu.
Hibrīdu elektromotori ļoti palīdz arī dinamikai. Bieži vien jaudīgākās krosoveru versijas ir tieši hibrīdi. Parastā Sportage jauda ir 180 ZS, pašuzlādes hibrīdam tā ir 230 ZS, bet lādējamam – pat 265 ZS.
«Hibrīdie krosoveri ir populāri tāpēc, ka ražotāji vienā mašīnā apvieno daudzas cilvēkam ikdienā nepieciešamās funkcijas, un, domājams, kādu laiku tas arī nemainīsies,» rezumējot piebilst Guntars Pulss.
