Ja Eiropā sprāgst atombumba, vai mana māja pasargās no radiācijas? Atbild VUGD pulkvedis

«Radiācijā ir tikai trīs veidi, kā mēs sevi varam aizsargāt. Tā ir attāluma palielināšana, aizsargbarjeras izmantošana un laiks, cik daudz mēs pavadām piesārņotā teritorijā,» stāsta Baltmanis. «Kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju arī skolās 3., 6., 9. un 12.klasē mācību priekšmetos tiek integrēti jautājumi par drošību. Piemēram, ģeogrāfijā tiek mācīts, kā rīkoties dabas katastrofā, fizikā – kā rīkoties radiācijas avārijā, ķīmijas stundā – kā ķīmiskā avārijā. Protams, tas ir ilgtermiņa risinājums, īstermiņā ir bukleti, jo cilvēkam ir svarīgi zināt, kur doties, ko darīt ārkārtas situācijā.»

Pulkvedis arī norāda, ka nozīmīga loma ir ne tikai patvertnēm, bet arī faktam, ka mēs uzturamies telpā.

«Ja mēs runājam par radiāciju, tas ir viens no galvenajiem aizsardzības pasākumiem visā pasaulē. Ja mēs esam ķieģeļu vai dzelzbetona ēkā, uzturēšanās telpā var samazināt radiācijas ietekmi pat līdz 10 reizēm. Tāpēc arī veicām ēku apsekošanu, sākām ar valsts un pašvaldības ēkām – kopā to bija gandrīz 5000 – un rezultāti ir tādi, ka no visiem šiem objektiem mūsu vadlīnijām atbilst 1556 objekti, kuros varētu patverties jau šobrīd vairāk nekā 533 000 cilvēku. Esam procesā ar speciālo zīmju izvietošanu, lai cilvēki zina, kur doties. Taču tas neizslēdz arī divu sienu principu jebkurā mājā. Tie ir tie galvenie aizsardzības pamatprincipi iedzīvotājiem.»