Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gunārs Bībers
Gunārs Bībers dzimis 1931. gadā. Pēc Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes absolvēšanas strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju un zinātnisko līdzstrādnieku Zinātņu akadēmijas Literatūras un valodas institūtā. 1967. gadā ieguvis filoloģijas zinātņu doktora grādu un kopš tā brīža visu turpmāko darba mūžu veltījis studentiem.
No 1968. līdz 1985. gadam strādājis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, kur Gunāra Bībera lekcijās un jo īpaši viņa vadītajā Dramaturģijas sekcijā ar teātra mīlestību uz mūžu “saslima” daudzi toreizējie studenti, t.sk., teātra kritiķes Silvija Radzobe, Guna Zeltiņa un Valda Čakare tieši Gunāru Bīberu sauc par savu pirmo teātra skolotāju, kura vadītās dramaturģijas analīzes nodarbības un neformālās teātra izrāžu apspriešanas radīja iespaidu par teātri kā pārsteidzošu un aizraujošu pasauli.
No 1985. līdz 1991. gadam Gunārs Bībers strādā LU Pedagoģijas fakultātē, paralēli arī Latvijas Mūzikas akadēmijā, līdz 1991. gadā piekrīt Pētera Laķa aicinājumam iesaistīties topošās Latvijas Kultūras akadēmijas veidošanā. No 1991. gada līdz 2011. gadam Gunārs Bībers ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un pats sauc šos divdesmit gadus par laimīgākajiem savā mūžā.
Gunārs Bībers ir daudzu desmitu rakstu par latviešu dramaturģiju, kā arī grāmatu Latviešu padomju dramaturģija (1976), Gunāra Priedes dramaturģija (1978) un Drāmas teorijas jautājumi (1986) autors un vairāku literatūras vēsturu līdzautors. Tomēr intervijā jautāts, kuru no jomām – literatūrzinātni, teātra kritiku vai pedagoģiju – viņš pats izvēlētos nosaukt par savu “īsto”, Bībers 2008. gadā atbild: “Cilvēks ir brīvs, kad viņam ir izvēle. Kad viņš izvēlējies, vairs nav brīvs. Jo tad jau kaut kam ir jādzīvo un zināmā mērā arī jākalpo.
Pārējās nozares, kur esmu darbojies, bijis mēģinājums radīt izvēles situācijas. Bet visas izvēles beigušās ar atgriešanos.
Sevi esmu varējis realizēt vienīgi un tikai pedagoga profesijā.”
Gunārs Bībers ir viena no pašām iedvesmojošākajām Latvijas akadēmiskās vides personībām. Viņa lekcijas drāmas teorijā, analīzē un vēsturē, kā arī Raiņa un Aspazijas daiļradei veltītos speckursus brīvprātīgi apmeklēja arī studenti, kuri ikdienā par teātri un Raini neinteresējās, jo Gunāra Bībera zināšanu daudzpusība, atbildība un cieņa pret savu darbu un studentiem, kā arī pašironiskā humora izjūta padarīja viņa vadītās nodarbības par aizraujošu pieredzi. Ne velti Bībera personība inspirējusi arī vismaz vienu izrādi – 2019. gadā horeogrāfe Olga Žitluhina un seši dejotāji radīja laikmetīgās dejas izrādi Aspazijas un Raiņa mīlestības vēstules – profesors Gunārs Bībers – horeogrāfi, kuras iedvesmas avoti bija Raiņa un Aspazijas sarakste un profesora Bībera lekcijas par šo tēmu.
Gunārs Bībers ir Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995), Kultūras ministrijas gada balvas kultūrā laureāts (2008), Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. Bet pāri visam – Skolotājs. Ne tikai akadēmiskajās zinībās, bet arī inteliģentajā, taktiskajā, smalkjūtīgajā attieksmē pret mākslu un tās radītājiem. Gandrīz visi šobrīd zināmie latviešu vidējās paaudzes kritiķi, aktieri, teātra un kino režisori, dramaturgi, laikmetīgās dejas horeogrāfi un dejotāji ir Gunāra Bībera skolnieki. 2020. gada vasarā jautāts, kā atšķiras dažādas studentu paaudzes, Bībers atbild: “Ne tik ļoti. Nepiekrītu visām tām šodienas vaimanām, ka katra nākamā studentu paaudze ir arvien dumjāka, paviršāka un slinkāka. Mūsdienu jauniešus ļoti lamā, bet viņi nav to pelnījuši. Ar viņiem tikai citādi jārunā, pasniedzējiem jābūt elastīgākiem un jāaizpilda zināšanu robi, ja tādi ir. Kam tad domāts pasniedzējs?”
