Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ģirts Krūmiņš
Dailes teātra aktieris Harijs Liepiņš skatītāju atmiņā un teātra vēsturē palicis kā poētisks romantiķis, asredzīgs raksturotājs un artistisks cilvēku portretētājs. Harijs Liepiņš nekad neatveidoja reālistiskā sadzīvē iestigušus laikabiedrus. Arī ja tā bija mūsdienu atpazīstamībai pietuvināta dramaturģija, viņa radītie tēli vienmēr dzīvoja vairākus metrus augstāk par zemi. Nevairoties ielūkoties cilvēka zemapziņas tumšākajās dzīlēs, Harijs Liepiņš, ja vien tas bija iespējams, aizvien lika atcerēties arī par zvaigznēm augšā debesīs. Viņš bija neglābjams romantiķis un spēja radīt neaizmirstamus sapņotājus. Un tā viņš lielākoties sarunājās arī ar partneriem uz skatuves – caur zvaigzni.
Paradoksālā veidā šai poētiski romantiskajai tradīcijai latviešu aktiermākslā, ko spilgti turpināja un attīstīja Harijs Liepiņš, ir pievienojies Ģirts Krūmiņš ar savu jaunāko darbu izrādē Meklējot spēlmani Gata Šmita režijā. Atveidojot dramaturgu, režisoru, teorētiķi un kādreizējo Dailes teātra vadītāju Pēteri Pētersonu, spožu, neikdienišķu, asprātīgu, dzēlīgi sarkastisku personību un pāri visam – vienu no lielākajiem dzejniekiem – sapņotājiem latviešu teātra vēsturē, Ģirts Krūmiņš ir spējis radīt un ļaut skatītājam spēcīgi sajust ģeniāla Mākslinieka tēlu. Mākslinieka, kurš ir arī dzīvs cilvēks un kurā mājo ne tikai cēlas jūtas un domas, bet arī pragmatiski karjeras apsvērumi, egomānijas nospriegoti runas plūdi, traģiska nespēja ļaut Eduardam Smiļģim ar cieņu pavadīt mūža pēdējos gadus viņa dibinātajā Dailes teātrī. Un tomēr pār spīti visam augšminētajam Ģirtam Krūmiņam šajā tēlā ir izdevies ļaut sajust liela Mākslinieka garu, kaut arī ar ekscentriska latvieša dvēseles zigzagiem, bet vienlaikus lielas, pasaules mēroga poētiskas elpas lidojumu.
Ģirtam Krūmiņam šajā tēlā, un viņš izrādē Meklējot spēlmani ir ne tikai lomas atveidotājs, bet arī līdzautors, ir izdevies ļaut sajust skatītājam Mākslinieku, kurš radīja vienu no visu laiku izcilākajām un romantiski poētiskākajām izrādēm Spēlē, Spēlmani! Jaunatnes teātrī 1972. gadā.
Citi lasa
JRT mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis: «Girts Krūmiņš ir vienīgais mans kolēģis, ar kuru kā vienaudži esam sākuši aktiera gaitas vienā vietā un laikā – 80-to gadu sākumā Tautas kinoaktieru studijā pie Liniņa un Matīsas. Jau toreiz Ģirts atšķīrās no pārējiem un šo savu atšķirību ir izkopis un attīstījis cauri gadiem. JRT viņš ir jau no 1995. gada, kad spēlēja manā izrādē Doriana Greja ģīmetne. Visu šo laiku viņš ir bijis viens no JRT vadošajiem aktieriem un tāds ir joprojām. Gan izrāde Garā dzīve, gan daudzas citas nebūtu varbūt pat notikušas, ja mūsu trupā nebūtu Ģirta Krūmiņa».
JRT aktrise Guna Zariņa: “Ģirts strādā ļoti patstāvīgi un rūpīgi. Milzu darbu veic ārpus mēģinājumiem. Ģirts kā aktieris ir bezbailīgs. Un meklējošs. Viņš ir plašas amplitūdas aktieris, bet katrā tēlā Ģirts atrod tā ilgas.”
Teātra kritiķe Līga Ulberte par aktieri izrādē Meklējot spēlmani: “Ģirts Krūmiņš detalizēti precīzi iemieso Pētera Pētersona unikālo ķermeņa valodu un runas veidu, kurā doma iet ātrāk, nekā mute spēj izrunāt.”
Kopš 1996. gada Ģirts Krūmiņš ir piedalījies vairāk nekā 70 JRT izrādēs.
