Maršruts Lielupe. Vēsturiskās arhitektūras pērles un cilvēku likteņi ved caur apkaimi, kas veidojusies 20. gadsimta 20.–30.gados kā Lielupes vasarnīcu kolonija un dēvēta par tālo Jūrmalu.
Tālā Jūrmala veidojusies 20. gadsimta 20.–30. gados, kad vasarnīcas šajā apvidū sāka būvēt latviešu inteliģence – zinātnieki, ārsti, skolotāji, rakstnieki, advokāti, uzņēmēji. Daudzu namu būvniecības projekti ir Latvijas mēroga arhitektu veidoti. Lielupē aplūkojami Dāvida Zariņa, Indriķa Blankenburga, Heinca Pīranga, Alekseja Dogadkina, Teodora Hermanovska un arī Ķemeru viesnīcas autora – Eižena Laubes – projektētie nami.
Maršrutā, aptuveni septiņu kilometru garumā, apkopoti 26 apskates objekti: ēkas, kas ir valsts vai vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, veidoti gan klasicisma un neogotikas, gan nacionālā romantisma un funkcionālisma stilā, nami, kuros dzīvojuši Latvijā zināmi zinātnes un kultūra darbinieki, un citi spilgti apkaimes objekti, piemēram, Lielupes bāka un jaunais tenisa centrs.
Pastaigas maršruts sākas pie vienas no vecākajām Jūrmalas dzelzceļa staciju koka ēkām – dzelzceļa stacijas Lielupe –, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ceļš aizved līdz Meža prospektam, kur apskatāms nams, kurā līdz izsūtīšanai trimdā (1941) dzīvojis grāmatizdevējs Jānis Roze.
Tālāk pastaigā pa Bulduru prospektu un 19. līniju redzamas vairākas nacionālā romantisma stilā celtas vasarnīcas un grezni klasiskā stila savrupnami, arī arhitekta Eižena Laubes projektētā (1928) vasarnīca, kuras īpašnieks savulaik bijis sabiedriskais darbinieks Jānis Dāvis (1867–1959).
Maršrutā iekļautajā Rotas ielā skatāmas vēl divas Eižena Laubes projektētas ēkas – ķīmiķa Arvīda Kalniņa (1894–1981) māja un 1929. gadā historisma un art deco stilā celta ēka. Atgriežoties Meža prospektā, apskatāms pēc arhitekta Indriķa Blankenburga projekta (1934) celts nams, kurā savulaik dzīvojis būvuzņēmējs Augusts Rozītis un pēc Alekseja Dogadkina projekta (1947) profesoram Aleksandram Šmitam (1892–1978) būvētā vasarnīca.
Izcilas arhitektūras parauga namos Lielupē savulaik dzīvojuši vairāki Latvijā zināmi zinātnes un kultūras darbinieki – grāmatizdevējs Jānis Roze, literatūrzinātnieki Antons Birkerts un Pēteris Birkerts, kuru namā vasarās apmetās arī rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis. Lielupe bijusi politiķa Konstantīna Čakstes, arhitekta Indriķa Blankenburga, komponista Jāņa Zālīša, arī ārsta, profesora Paula Stradiņa un citu latviešu inteliģences pārstāvju dzīvesvieta.