Veselības ministrijas valdībai sagatavotā informācija liecina, ka pašlaik minētais rādītājs zem 250 ir tikai vienā lielajā pilsētā – Ventspilī, kā arī Jaunpiebalgas, Ilūkstes, Alsungas, Dundagas, Ērgļu, Skrundas, Pāvilostas, Mālpils, Mazsalacas, Rucavas, Mērsraga, Aizputes, Kokneses, Rūjienas, Salacgrīvas, Naukšēnu, Salas, Kuldīgas, Pārgaujas, Rojas, Ventspils, Saulkrastu, Durbes, Zilupes un Krustpils novados.
Klātienes mācību atsākšanai skolām būs jāspēj nodrošināt skolēniem arī drošu distanci un pārdomātu kustību, sociālajos tīklos informē IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.
Jaunās prasības paredzēs arī to, ka skolēniem uz skolu jādodas kājām, ar ģimenes personīgo transportu vai skolēnu autobusu.
Znotiņš informēja, ka valdība tiek iepazīstināta ar pieredzi arī citviet Eiropā. Viņš atzīmēja, ka 31. janvārī 19 Eiropas valstīs sākumskolās mācības notika klātienē, bet klātienes mācības visos izglītības līmeņos notika 11 valstīs.
«No šī izriet – mācības klātienē vai attālināti ir politisks lēmums pretēji Veselības ministrijas un ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa teiktajam. Katrā ziņā izglītība nav būtiskākais saslimšanas katalizators, ja ievēro epidemioloģisko drošību. IZM šodien Ministru kabinetā piedāvās reģionālo pieeju,» pauda IZM parlamentārais sekretārs.
Latvijā bija plānots šonedēļ atsākt klātienes mācības vismaz 1. un 2. klasēm, taču augsto Covid-19 saslimstības rādītāju dēļ šī iecere pēdējā brīdī ir atlikta. Vecāko klašu skolēni attālināti mācās jau vairākus mēnešus.
Izglītības ministre Ilga Šuplinskas ir uzsvērusi, ka attālinātajās mācībās būtiski samazinās mācību kvalitāte, tāpēc tiek meklētas iespējas atjaunot izglītošanos klātienē.
Šuplinska vērtēja, ka ir sarežģīti cerēt, ka kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 Latvijā drīzumā samazināsies zem 200, lai attiecīgi varētu pārskatīt ierobežojumus, taču psihoemocionālā situācija skolās un ģimenēs arvien samilzt, tāpēc valdība domā par daļēju skolu atvēršanu.