Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šobrīd profesoru atalgojuma likme ir 1754 eiro, taču, lai nosegtu aktuālās studiju vietas bāzes izmaksas, tai vajadzētu būt 2346 eiro, norādīja Laipniece. Likmes paaugstināšana būtu nepieciešama arī asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem.
Lai akadēmiskā personāla atalgojumu palielinātu par 43%, nepieciešams finansējums teju 44 miljonu eiro vērtībā, minēja Laipniece, tomēr viņa pauda bažas par tā saņemšanu tik lielā apmērā.
IZM pārstāve uzteica Vidzemes Augstskolu (ViA) akadēmiskā personāla atalgojuma jomā, minot, ka tā aktīvi piesaista finansējumu projektos, turklāt tai izdodas uzturēt zemas administratīvās izmaksas. Tomēr Ministru kabineta noteikumos noteiktās atalgojuma likmes neizdodas ievērot vairākām augstskolām, tai skaitā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, atzīmēja Laipniece.
Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) tomēr uzsvēra, ka ViA nepiedāvā humanitāro zinātņu studijas, kur ir vislielākie finansējuma izaicinājumi. Uzsverot humanitāro zinātņu nozīmi valstī, politiķe aicināja IZM atgriezties pie īpaša atbalsta izstrādāšanas šīs jomas darbiniekiem.
Tāpat IZM strādā pie augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā personāla noslodzes regulējuma, nosakot 40 stundu darba nedēļas apjomu, pret ko iebilda Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Viņš norādīja, ka nepietiekamā atalgojuma dēļ augstskolu darbinieki mēdz strādāt papildu darbos, kas nebūs iespējams, ja tiks noteikta 40 stundu darba nedēļa. Teikmanis aicināja saglabāt fleksibilitāti.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre un deputāte Ilga Šuplinska minēja, ka nepieciešams veicināt augstskolu autonomiju un tādu pētnieku nodarbināšanu, kas piesaista finansējumu caur projektiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve vērsa uzmanību, ka LIZDA stingri iestājas par akadēmiskā personāla minimālās likmes noteikšanu, norādot, ka tas veicinās vienlīdzību augstskolu darbinieku vidū.
