Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viens no spilgtākajiem novatoriem vienmēr bijusi franču autobūves ikona Citroën, kuras inženieri ir pārsteiguši auto entuziastus gandrīz gadsimta garumā. Reizēm ar viedām tehnoloģijām, kas šai markai radījušas komforta lielmeistaru auru, reizēm – ar neparastiem un pat dīvainiem risinājumiem. Lai vai kā – ne reizi, kad klajā laists jauns modelis, vienaldzīgo nav bijis. Kāpēc tā? Lai gūtu atbildi, vajag vien atskatīties uz spilgtākajiem notikumiem Citroën izgudrojumu vēsturē, kas iespaidojuši visu auto nozari un ļāvušas mums braukt aizvien ērtāk un patīkamāk.
Pirmais ieguldījums – drošībā un vadāmībā
Viss sākās ar Citroën Traction Avant 1934. gadā: šim auto tika izveidota priekšējā piedziņa – netipiski tā laika sērijveida mašīnām, kā arī nesošā virsbūve – pretstatā vairākumam citu auto, kam tā bija uzstādīta uz atsevišķa rāmja. Pateicoties šim revolucionārajam tehniskajam risinājumam, virsbūve bija daudz stingrāka, tāpēc padarīja braukšanu ievērojami drošāku. Turklāt, tā kā virsbūve bija noturīgāka pret vērpi un lieci, auto izcēlās arī ar labāku vadāmību un gaitu.
Tieši šis bija pavērsiena brīdis «Citroën» ceļā uz izcilu komfortu. Rezultātā šī uzņēmuma konstruktoru ietekmē tika ieviesti pavisam jauni virsbūves stingrības standarti, kas izraisīja būtiskas pārmaiņas pilnīgi visu spēkratu konstrukcijā.
Tāpat franču risinājumiem bija iespaids arī uz dzinēja izolēšanu, attiecīgi uz trokšņu un vibrāciju samazināšanu. «Traction Avant» bija aprīkots ar neatkarīgu priekšējo balstiekārtu un hidrauliskajām bremzēm. Atbilstoši tā laika ergonomikas standartiem salonā tika ievietoti grezni jauna tipa sēdekļi, un, tā kā automobilim nebija transmisijas tuneļa, ražotājs varēja izveidot līdzenu grīdu un lutināt braucējus ar plašāku telpu.
«Citroën» kļuva par pirmo Eiropas ražotāju, kurš izmantoja motora gumijas spilvenus, kas samazināja vibrācijas salonā. Šāds dzinējs kļuva pazīstams kā Le Moteur Flottant jeb tulkojumā no franču valodas – peldošais dzinējs.
Balstiekārtas revolucionāri
Tomēr Citroën vārds nozarē un auto entuziastu vidū visvairāk asociējas ar hidropneimatisko balstiekārtu, kuras sniegtajam gaitas komfortam izveidojās uzticamu sekotāju pulks. Šīs tehnoloģijas pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 50. gadu modelī «Traction Avant 15H», un pilnā apjomā tā parādījās ikoniskajā «Citroën DS» 1955. gadā.
Novatoriskais modelis, kas iespaidīgus tehniskos risinājumus un neparastu izskatu apvienoja ar tam laikam fantastiski zemu aerodinamiskās pretestības koeficientu 0,355, izraisīja īstu furoru. Hidropneimatiskā DS balstiekārta ļāva cilvēkiem no vidusšķiras izbaudīt augstākās klases limuzīna priekšrocības. Inovatīvais risinājums faktiski radīja jaunu braukšanas komforta standartu. Ne velti «Citroën» gaitu toreiz salīdzināja ar lidojumu uz burvju paklāja – šo salīdzinājumu dzird pat šodien, jo īpaši, runājot par tādiem modeļiem kā jaunais «C5 X».
Šādu līdzību savos reklāmas materiālos ir izmantojis arī, piemēram, «Rolls-Royce». Britu zīmolu, tāpat kā «Mercedes-Benz» konstruktorus, franču tehnoloģija pamudināja izmantot pneimatisko balstiekārtu savos jaunajos modeļos.
Laižot klajā «DS», dienasgaismu ieraudzīja vēl vairāki aizraujoši jauninājumi, un daži no tiem nav pieejami pat mūsdienu mašīnās, vismaz ne bez papildu maksas. Runa ir par pašizlīdzinošo balstiekārtu, kas uztur vienmērīgu klīrensu neatkarīgi no slodzes, un par lukturiem, kas pagriežas stūrēšanas virzienā.
Vēl būtisks «Citroën» tehnisko prātu talanta uzplaiksnījums notika 70. gados, kad parādījās dinamiskais SM modelis. To pamatoti uzskata par vienu no mūsdienu GT (Grand Tourer) priekštečiem. Aerodinamiskais auto ar jaudīgo V6 dzinēju tika izstrādāts gariem pārbraucieniem, tāpēc to aprīkoja ar mainīgas pretestības stūres pastiprinātāju, kas stūres griešanas vieglumu mainīja atbilstoši braukšanas ātrumam. Tāpat tam bija seši adaptīvie lukturi, kuru gaismas kūlis sekoja stūrēšanas virzienam.
Īpaša programma
Progresīvās balstiekārtas tradīcija turpinājās ar iespaidīgu dizainu apveltīto «Citroën XM». Baltijas valstīs un arī Latvijā joprojām ir sastopami vairāki neparastā modeļa eksemplāri. Tā hidropneimatiskā vadība pirmo reizi bija uzticēta elektroniskam blokam, kurš pats izvēlējās optimālu attiecību starp komfortu un balstiekārtas stingrību, vadoties pēc konkrētiem apstākļiem. Vēlāk «XM» modelī ieviesa otrās paaudzes hidraulisko balstiekārtu, kurā bija vēl vairāk elektronisko kontroles sistēmu, un tās parādījās arī citos markas modeļos.
Pēdējā jeb trešā paaudze «C5» un «C6» īpašniekiem atmiņā palikusi īpaši, jo tā komforta latiņu pacēla vēl augstāk.
«Xantia Active» modelī uzstādītā aktīvā balstiekārta novērsa virsbūves sasvēršanos tik efektīvi, ka slavenajā zviedru žurnālistu aļņa testā mašīna pārspēja pat konkurentus no «Porsche».
Te jāpiemin, ka «Citroën» ar braukšanas komforta inovācijām neskopojas arī mūsdienās, turklāt dara to atbilstoši laika prasībām. Piemēram, izstrādājot modernā komforta programmu, franču ražotājs sev tik labi zināmajā jomā ir mainījis arī dažus dzelžainus principus. Klientiem patīkams ir fakts, ka ir komforta tehnoloģijas tiek lietotas daudz un plaši: tās tiek izmantotas gan kompaktajos modeļos, piemēram, «C4», gan lielākos krosoveros, piemēram, «C5 Aircross».
Balstiekārtas uzlabojumi ietver papildu sviras, vibrāciju akustisko kontroli, kā arī progresīvus hidrauliskos amortizatorus ar papildu vārstiem, kas ļauj mainīt amortizatoru īpašības atkarībā no piekares gājiena fāzes. Šie risinājumi ievērojami samazina nepatīkamās izjūtas braucējiem, pēkšņi nonākot uz slikta ceļa.
Braukšanas komforts katrā modelī tiek nodrošināts, piedāvājot plašu, labi apgaismotu, nepārblīvētu un ērtu salonu ar īpaši izstrādātiem sēdekļiem. Izmantojot vairākus atšķirīgu materiālu slāņus (poliuretāna putas, teksturētas vai viskoelastīgas (memory) putas), ražotājs ir spējis radīt sēdekļus, kas sniedz ergonomiski korektu atbalstu un perfekti pielāgojas katra pasažiera ķermenim. Pateicoties šīm īpašībām, sēdekļi ātri atgūst sākotnējo formu pat tad, kad pasažieri mainās.
