Atvadīties no leģendārās pasniedzējas bija ieradušies ne tikai viņas ģimenes locekļi un draugi, bet arī daudzi skolnieki. Birutas Mageles iemīļotie ziedi bija baltas lilijas, tāpēc vairākums atvadīties gribētāju viņai nesa tieši tās. Krematorijas Lielajā zālē skanēja klasiskā mūzika.
«Biruta nodzīvojusi bagātu un kārtīgu mūžu. Kā mēs redzam, te sanākuši daudzi cilvēki, kuriem dzīves laikā ir bijusi saskare ar viņu. Un es tiešām priecājos, ka jūs visi esat atraduši iespēju atvadīties no viņas,» teica Birutas Mageles vīrs Leons.
«Viņa nodibinājusi skolu, sarakstījusi grāmatas, vienu vārdu sakot, nodzīvojusi pilnvērtīgu dzīvi. Jāsaka, paldies Dievam, viņa aizgāja no mums klusu un izdzisa man blakus. Par to man tāds dvēseles miers, jo man nebija jāskatās, kā viņa mokās,» atzina viņš. Biruta izdzisa klusi kā krītoša spoža zvaigzne, atstājot pēc sevis garu asti. Viņa vēl ilgi turpinās dzīvot savos bērnos, mazbērnos, audzēkņos.
Atvadu vārdus Birutai Magelei teica arī viņas dēls mūziķis Deniss Paškevičs. «Nekad nevarēju iedomāties, ka tas būs tieši tā,» savu runu sāka viņš. Birutas dēls atzina, ka mammai bijusi apbrīnojama spēja priecāties par dzīvi, spēja dzīvot, spītējot visām grūtībām.»
«Šeit uz Zemes es gribu aicināt jūs sekot Birutas admirāļa garam, šai te ķēnišķajai sirdij un garam, ko viņa likusi mūsos kā bērnos, mūsos kā skolniekos, kā cilvēkos, kā sabiedrībā. Šo te spēju – domāt pāri. Es gribu, lai jūs dzīvojat tā. Lai jūs dzīvojat ticībā, lai jūs dzīvojat pāri. Pa īstam. Tas ir viņas sapnis. Biju pie viņas gultas, kad mēs vēl runājām, un viņa smējās. Viņa varēja smieties, varēja atrast dzīvi tajā visā. Novēlu to mums visiem – bērniem, ģimenei, draugiem, skolniekiem – dzīvot,» teica Deniss.
Pie Birutas Mageles zārka bija novietota viņas fotogrāfija, kura burtiski izstaroja gaišumu, kāds piemita viņai. Neskatoties uz pieklājīgo gadu skaitli, viņa vienmēr bija skaisti un stilīgi ģērbusies, gaumīgi uzkrāsojusies un līdz pēdējam strādāja savā profesijā. «Kaut nu mums visiem izdotos atrast savu īsto profesiju, kad katrs darbs sniedz prieku. Tad mēs visi būtu laimīgi,» pirms diviem gadiem žurnālam IEVAS Stāsti teica Biruta.