Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Prozaiķe Laima Kota ir desmit grāmatu autore. Stāstus sākusi publicēt 1993. gadā, bet popularitāti ieguvusi ar pirmo romānu “Šampinjonu derība”, kas izdots 2002. gadā un par kuru saņēmusi Literatūras gada balvu. Atzinību guvuši arī citi rakstnieces darbi: trilleris “Cilpa”, biogrāfiskie romāni “Mīla. Benjamiņa” un “BrāliBrāli. Balsu burvji brāļi Kokari”, kā arī viņas grāmata bērniem “Matilde un Terēze jeb kā būt Te, Tur un Citur” un sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdotais romāns “Istaba”.
Šis romāns, tāpat kā «Istaba», ir veidots literatūras projekta ietvaros. Šoreiz tā ir literatūras darbu sērija «Es esmu…», kas vēstīs par latviešu literatūras klasiķiem.
Romāns stāsta par latviešu rakstnieku Anšlavu Eglīti, kas pazīstams ar tādiem literārajiem darbiem, kā «Bezkaunīgie veči», «Pansija pilī» un "Homo Novus", kas 2018. gadā tika ekranizēts un guva lielu popularitāti skatītāju vidū.
Citi lasa
Laima Kota stāsta, ka viens dzīves posms, ko Anšlavs Eglītis aprakstījis maz, ir trimda. Tie bijuši pieci gadi pēc Otrā pasaules kara Vācijā, ko viņš pavadījis mazā ciematiņā netālu no Šveices robežas. It visos avotos par šo laika posmu ir ļoti maz ziņu. Tieši tas esot rakstnieci ieintriģējis.
«Izēdos cauri periodikas kalnam, ieniru laikabiedru atmiņu avotos, uzzīmēju karti, un aidā — sanāca pilna istaba ar latviešu leģionāriem, rakstniekiem, dievputniņiem un švābiem, visi sāka teikt un mācīt, kam romānā jābūt,» saka prozaiķe.
«Dzīve trimdas izolācijā bija skarba un grūta, tomēr Anšlavs Eglītis savos darbos allaž mudina varoņus spirināties, viņš saka: “Dzīvo, lai tur vai kas!” Man tas bija īpaši svarīgi toreiz, kad Eglīša grāmatas lasīju priekšā mammai. Tagad arī,» atzīst Laima Kota.
Vents Zvaigzne par romānu saka: «Mazliet mistifikācijas, mazliet falsifikācijas, daudz dzirkstošu smieklu un asprātīgu dialogu — pirmo trimdas gadu gaisotne, kurā Laima Kota rāda Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas piedzīvojumus švābu zemē, ir izteikti teatrāla. Aiz krāšņajām Alpu dekorācijām elpu cenšas atgūt kara sagrautā Eiropa, un svešumā izkaisītajiem latviešiem teātris īstenībā ir zāles, kas ļauj atgūt garīgo līdzsvaru. Vai Kārļa Skalbes pasakai līdzīgā Miera un pieticības malā divu māksliniecisku personību tandēmam ir iespējams saglabāt savu zilo putnu — radošu brīvību? Laimas Kotas atbilde ir optimistiska.»
Par projektu “Es esmu…”
2018. gadā izdevniecība “Dienas Grāmata” sāka darbu pie jauna latviešu literatūras lielprojekta “Es esmu…”. Tajā no 2020. līdz 2024. gadam iznāks 26 jauni darbi: 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem. Par cilvēkiem, kuru darbi un domas katrs savā veidā gan acīm redzami, gan neapjausti veidojuši mūs šodien.
Sērija «Es esmu…» ir secīgs turpinājums panākumus guvušajam projektam "Mēs. Latvija, XX gadsimts”, kas vēstīja par Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem un to ietekmi mūsu identitātes veidošanā.
Aspazija, Anna Brigadere, Anšlavs Eglītis, Jānis Ezeriņš, Gunars Janovskis, Ivande Kaija, Vilis Lācis, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Ilze Šķipsna, Andrejs Upīts, Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks. Daži no šiem 13 literatūrai un kultūrvēsturei tik nozīmīgajiem rakstniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem nepelnīti aizmirsti, vēl kādi — kanonizēti un zaudējuši dzīvas radošas personības aprises. Tomēr vēl svarīgāka ir šo klasiķu nepārprotamā dažādība, gluži diametrālās atšķirības citam no cita.
Projekts “Es esmu…” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Romānu un monogrāfiju autori ir rakstnieki Inga Ābele, Andris Akmentiņš, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Inga Gaile, Ilze Jansone, Arno Jundze, Laima Kota, Svens Kuzmins, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Zeibots, Inga Žolude un literatūrzinātnieki Maija Burima, Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Arnis Koroševskis, Sigita Kušnere, Anita Rožkalne, Olga Senkāne, Lita Silova, Ieva Struka, Viesturs Vecgrāvis, Jānis Zālītis. Projekta “Es esmu…” idejas autore un ierosinātāja ir rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše.
